Rīgas Dzemdību Nams - Slikta attieksme

Labrīt. Lai gan nu jau ir pagājusi nedēļa kopš biju Rīgas Dzemdību namā, tomēr sliktās atmiņas paliks uz mūžu. Un sliktās atsauksmes ko esmu dzirdējusi no pietiekoši daudz man pazīstamām māmiņām. Kāda man gan teica - ja par visu maksāsi, tad attieksme būs laba. Žēl ka tā.
Gaidu savu trešo mazuli un šoreiz nu patiesi tas ir kā pirmais. Jo ar vecākajiem bērniem ir liela gadu starpība. Bet stāsts nav par to.
Devos uz slimnīcu 37,5 grūtniecības nedēļā ar sāpēm un spiedinu sajūtām. Nebiju gulējusi jau vairāk kā 20 stundas. Protams, es satraucos un vēlējos noskaidrot, vai bērniņam viss labi. Uzņemšanā mani apskatīja, attieksme laipna, teica ka atvērums ir 2 cm un var mani likt slimnīcā. Es nonācu 2 nodaļā, pirmsdzemdību. Šajā slimnīcā biju pirmo reizi, jo Rīgā dzīvoju nesen. Un tad sākās:
1. Nodaļas reģistratūrā pat labdien man nepateica. Un ignorēja.
2. Kad biju jau uzlikta uz mazuļa sirds tonīšu klausīšanos ienāca daktere Aija Brežinska un pajautāja kādas sūdzības. Un tad sākās. Vispār kāpēc vēru muti vaļā. Pretī saņēmu takstus - jā jā, satrakojusies sieviete ar pilnmēnes aptumsumu galvā. Tad gājām uz apskates telpu. Uzkāpu uz krēsla un kad tika veikta apskate, tad atkal saņēmu tekstus - satrakojusies sieviete, tev līdz dzmedībām kā līdz Maskavai.
3. Kad ieradās mans vīrs, arī viņu nesagaidīja laipni, bet ar pilnīgu vienaldzīgu attieksmi, jo darbiniecēm tajā brīdī bija svarīga klača par dzīvi.
Skaisti! Mani ievietoja nodaļā un teica ka sekos mazuļa sirds toņiem. Nesekoja, pat neienāca pajautāt kā jūtos. Nakts atkal bija nomocīta sāpēs. Nakamajā dienā, jau minētā daktere man lika atkal justies pazemojoši personāla priekšā, kliedzot pa gaiteni, ka pilnmēnes aptumsums. Vēlāk mani izrakstīja. Mazā vēl nav piedzimusi, bet skaidrs ir viens - tur nedzemdēšu. Un vīrs teica - te tak nevar braukt, vieni astrologi vien strādā kas pārzin menes fāzes.