Rīgas domes pilsētas attīstības departaments - Skeitparki
Vēlamies pievērst jūsu uzmanību svarīgai problēmai – skeitparku nepietiekamībai Rīgā. Pēdējos gados ekstrēmo sporta veidu, piemēram, skeitborda, bmx, skrituļslidošanas un skrejriteņu, popularitāte ir ievērojami augusi, taču mūsu pilsētā šīs aktivitātes joprojām netiek pienācīgi atbalstītas ar atbilstošu infrastruktūru. Rīgā ir tikai daži skeitparki, un lielākā daļa no tiem ir sliktā tehniskā stāvoklī, nolietoti vai nepiemēroti dažādu prasmju līmeņu sportistiem. Līdzīga situācija ir arī citās pilsētas daļās, kur, piemēram, mežaparka skeitparks ir nolaists un tikai daļēji funkcionāls. Turklāt vairākās Rīgas apkaimēs, piemēram, ķengaragā, zolitūdē un Juglā, vispār nav neviena skeitparka, lai gan tur dzīvo liels skaits jauniešu, kas interesējas par šo sporta veidu.
Skeitparku trūkums ne tikai ierobežo jauniešu iespējas nodarboties ar fiziskām aktivitātēm, bet arī rada nevēlamas sekas. Jaunieši bieži spiesti izmantot nepiemērotas vietas, piemēram, pilsētas ietves, skvērus un stāvvietas, kas var izraisīt konfliktus ar gājējiem un autovadītājiem, kā arī paaugstināt traumu risku. Tāpat jauniešiem trūkst drošas vides, kur pilnveidoties, mācīties no pieredzējušiem sportistiem un piedalīties organizētos pasākumos.
Risinājums šai problēmai ir skaidrs – Rīgā ir nepieciešams veidot jaunus, modernus un kvalitatīvus skeitparkus, kas būtu pieejami dažādām vecuma grupām un sporta veidu entuziastiem. Vairākās eiropas pilsētās, piemēram, viļņā, tallinā un kopenhāgenā, ir izbūvēti augstas kvalitātes skeitparki, kas kļuvuši par populārām Atpūtas un sporta vietām. Šādas programmas nodrošinās veselīga dzīvesveida pārņemšanu, iesaistīs jaunatni valsts sporta dzīvē un liks par pilsētas Atpūtas urbanizāciju un humanizāciju.
Rīgas dome tiek aicināta prātīgi izvērtēt šo situāciju un noteikt jautājumus par skeitparku būvniecību un uzturēšanu. Tas tiešām radītu jaunus drošus un kvalitatīvus apstākļus aktīvai atpūtai jauniešu vidū un būtu ļoti nozīmīgs ieguldījums pilsētas infrastruktūrā un cilvēkresursos.
Komentāri (4)
Uztaisīs, atjaunos un atstās novārtā. Lai velo ceļu ierīko un ne tikai jaunieši varēs nodarboties ar fiziskām aktivitātēm.
"Jaunieši bieži spiesti izmantot nepiemērotas vietas, piemēram, pilsētas ietves, skvērus un stāvvietas, kas var izraisīt konfliktus ar gājējiem un autovadītājiem, kā arī paaugstināt traumu risku. Tāpat jauniešiem trūkst drošas vides, kur pilnveidoties, mācīties no pieredzējušiem sportistiem un piedalīties organizētos pasākumos."
Rīgas nianses, saistībā ar skeitparkiem, nepārzinu, bet autors visu pareizi uzrakstīja. Uz kopējā velo celiņa, kur blakus pārvietojas auto - sīkajiem īsti nav ko darīt.
Tieši skeitparki atrisinās visas problēmas?
Šāds sabiedrisks aicinājums ir pilnībā pamatots gan no pilsētplānošanas, gan sabiedrības veselības, gan jaunatnes politikas viedokļa. Rīgas domei kā galvaspilsētas pašvaldībai ir pienākums veicināt sporta un brīvā laika infrastruktūras attīstību, kā to paredz arī Pašvaldību likuma 4. panta trešā daļa, kur noteikts, ka pašvaldībai jānodrošina sabiedrības vajadzībām atbilstoši komunālie, izglītības, kultūras un sporta pakalpojumi.
Šobrīd aprakstītā situācija – kur modernu un drošu skeitparku pieejamība ir nepietiekama vai neatbilstoša – var tikt uzskatīta par infrastruktūras nelīdzsvarotību, kas neveicina aktīvu, veselīgu dzīvesveidu, kā arī palielina sabiedrisko konfliktu risku (jauniešu aktivitātes uz trotuāriem, laukumos, autostāvvietās).
Turklāt Bērnu tiesību aizsardzības likuma 59. pants uzliek pienākumu pašvaldībām radīt labvēlīgu vidi bērnu un jauniešu attīstībai, tostarp nodrošinot iespējas lietderīgai brīvā laika pavadīšanai. Skeitparki ir būtiska šīs vides sastāvdaļa, kas īpaši aktuāla pusaudžu vecuma grupai, kurai nereti trūkst gan bezmaksas nodarbību iespēju, gan motivācijas nodarboties ar tradicionāliem sporta veidiem.
Praksē jau ir vairāki pozitīvi piemēri Eiropā, kur integrēti skeitparki kļuvuši par mūsdienu pilsētvides sastāvdaļu, apvienojot arhitektūru, aktīvo atpūtu un sabiedrības drošību. Arī Latvijas pilsētās, piemēram, Valmierā un Jelgavā, ir izveidoti kvalitatīvi laukumi, kas piesaista jauniešus, samazina vandalisma un huligānisma risku un sekmē sportisko aktivitāti.
Līdz ar to aicinājums Rīgas domei būtu nevis vienkārši “apdomāt”, bet aktīvi iekļaut skeitparku attīstību 2025.–2027. gada pilsētas attīstības plānā, meklējot sadarbību ar sporta biedrībām, apkaimju iedzīvotāju padomēm un piesaistot ES struktūrfondu līdzekļus vai vides pieejamības atbalstu. Tas būtu reāls ieguldījums pilsētas ilgtspējīgā attīstībā, īpaši, ja tiek izmantots līdzdalības budžets vai mērķēti pētījumi par jauniešu vajadzībām konkrētās apkaimēs.
Skeitparks nav tikai betona rampa – tā ir platforma piederības sajūtai, izaugsmei un veselībai.