Rīgas 1.slimnīca - Nelaipna, augstprātīga attieksme
Sveicināti! Mans tēvs no sociālā dienesta ievietots 1. Slimnīcas īslaicīgās aprūpes centrā, viņš ir guļošs ar amputētu kāju un problēmām iekšējos orgānos u. T. T zvanīju ārstējošai ārstei Guntai Beķerei, lai izstāstītu par ko pacients stāsta (par savām veselības izjūtām) , lai konsultētos par iespējām mazināt sāpes un palīdzību kādu varētu izmantot atrašanās periodā. Atrašanās periodā tēvam radās izgulējums uz neamputētās kājas, vēlējos zināt, kādas var būt sekas un kāda ir ārstēšana, lai to mainītu, tāpat arī pārspīlēti daudz viņš vēlas lietot saldumus (konfektes, saldas tējas, visur vajadzīgs cukurs) , vai tās nav pazīmes kādai slimībai, kā šādos apstākļos to pārbaudīt. Jau no sākuma sapratu. Ka saruna neveidosies, jo uzklausīt Gunta Beķere mani nevēlējās un no viņas puses attieksme bija nelaipna, augstprātīga, strikta, bija tāds iespaids, ka kavēju viņas laiku ar nebūtiskām lietām un ar nejēgām nav ko runāt. Tā arī mani neuzklausot, neuzinot atbildes uz man intresējošiem jautājumiem mūsu saruna beidzās, kas atstāja manī nepatīkamas izjūtas. Kur ir tie pieklājīgie ārsti kas uzklausa, iesaka, paskaidro, ja runa iet par gados vecu cilvēku, kurš pats vairs nevar par sevi pastāvēt, viņš uzticas ārstam un gaida palīdzību, bet pretīm vienaldzība, nevērība, neuzmanība.
Komentāri (6)
Nevar gribēt, lai pa telefonu veic garas bezmaksas konsultācijas, tajā pašā laikā, kad jūs jautājiet par konfekšu ēšanas paradumiem, tikmēr cits gaida ar nopietnām veselības problēmām.
Pierakstieties uz konsultāciju pie ģimenes ārsta, tad arī būs tieši jūsu pieraksts un laiks konsultācijai.
Un izgulējumi rodas no nekustēšanās, spiediena berzes un bīdes ietekmē. Lai tie neveidotos ir jāmaina pacienta pozīcija, jāgroza ~2h 1 reizi, to var darīt piederīgie! Nav jāgaida, ka visu izdarīs medpersonāls.
Komplikācijaa izgulēumam būs infekcija, kas pievienosies, ja būs brūce, kura netiek pārsieta un apstrādāta.
Negribētu piekrist apgalvojumam, ka "Nav jāgaida, ka visu izdarīs medpersonāls." Vecīt, tā ir slimnīca! Ja paredzēt, ka ar invalīdu slimnīcā visu lauku līdzās jāatrodas kādam no tuviniekiem, tad jau arī mūsu likumdevējs būtu paredzējis kādam no tuviniekiem iespēju ņemt slimības lapu un dežurēt slimnīcā visu ārstēšanās laiku, kā arī slimnīcas palātā ir nepieciešams paredzēt vietu tuviniekam, jo 24h neviens nevar nostāvēt kājās vai nosēdēt krēslā.
Pie ģimenes ārsta - konsultācija. Ambulatora ārstēšana - tuvinieki. Stacionārs - nu nedomāju, ka pareizi deklarēt, ka slimnīcas personālam nav nekas jādara ar gulošu pacientu!
Tas nav un nevar būt iemesls nejaukai attieksmei ne pa telefonu, ne klātienē. Ja ārstei nebija laika, tad to var arī civilizēti pateikt un lūgt, lai piezvana vēlāk vai pierakstās uz konsultāciju. Šāda veselības nozarē strādājošo cilvēku attieksme Latvijā jau tiek uzskatīta par normu. Tas ir tolerances trūkums. Un, ja šāda uzvedība ir vērojama pret pacientu radiniekiem, tad bail iedomāties, kā izturas pret guļošu un sevi aprūpēt nespējīgu cilvēku klātienē. Ne par velti šī tēma arvien vairāk tiek cilāta medijos.
Turklāt, pacientam un, ja viņš nav spējīgs uztvert, tad tā pārstāvim ir tiesības saņemt no ārstējošā ārsta informāciju par veselības stāvokli, ārstēšanas, izmeklēšanas un rehabilitācijas plānu.
Pati esmu dzirdējusi no paziņām diezgan sliktas atsauksmes par šo "rehabilitācijas" nodaļu 1. slimnīcā, tāpēc nebrīnos. Un ņemot vērā, ka šī nodaļa izmaksā 20 EUR dienā (atšķirībā no 10 EUR slimnīcas nodaļā) un tur pārsvarā atrodas gados veci cilvēki, tad vismaz jauka un gādīga attieksme būtu vismazākais, ko ārste varētu sniegt.
Kāds Pilsētas mērs, tāda arī pilsētas iestādes.
No mediķa nav jāgaida tolerance vai bezgalīgas konsultācijas, vai laipnums vai vēl nez kas. Ārstam jābūt zinošam, kompetentam. Ja ārsts dakterē, piemēram, reimatisa pacientu, tad nevajag ārstam stāstīt par visām iespējamām kaitēm - reimatologs nav ne gastroenterologs, ne kardiologs ne vēl kāda cita profila ārsts. Visas vispārīgās lietas ir jājautā no ģimenes ārsta, kurš attiecīgi nosūta uz nepieciešamajiem izmeklējumiem. Ja slimnīcā pacients ir nokļuvis ar kaiti A, tad nevajag no konkrēta speciālista sagaidīt konsultācijas par visām citām iespējamām kaitēm - jāsagaida risinājumu konkrēti par tās kaites ārstēšanu, ar kādu Pacients nonāca pie konkrēta ārsta konkrētā nodaļā.
Atrodoties īslaicīgās sociālās aprūpes nodaļā "klientiem tiek nodoršināta: Ārstu speciālistu – internista, un neirologa konsultācijas, sociālā darbinieka konsultācijas, fizioterapeita un ergoterapeita nodarbības, kā arī kvalificēta medicīnas personāla diennakts uzraudzība". Tā vismqaz stāv rakstīts.
Piekrītu, ka varbūt par ēšanas paradumiem tiešām jākonsultējas ar citu ārstu, taču gan internista, un neirologa konsultācijām, gan arī fizioterapeita un ergoterapeita nodarbībām ir jābūt pieejamām un zināmām gan pacientam, gan tuviniekiem.
Nepiekrītu arī par to, ka no ārsta nav jāgaida toleranta attieksme. Tad jau pieņemu, ja esi restorānā vai kafejnīcā, tad tev svarīgi, ka tikai viesmīle atnes ēdienu (jo tāds ir viņas pamatdarbs), bet laipna "Labdien! Ko vēlaties pasūtīt?" vietā der arī šņācošs "Ko vajag?". Tāpat arī visās pārējās vietās, kur ir saskarsme ar cilvēkiem. Es tomēr uzskatu, ka tā nedrīkst būt nevienā vietā, neatkarīgi no apstākļiem. Ja es tā izturētos savā darba vietā, es jau sen būtu atlaista. Jo privātā biznesā tomēr tieši klients ir svarīgs, jo tieši viņš nes peļņu. Tāpēc arī privātās klīnikās šī attieksme ir daudz saudzējošāka un tolerantāka. Taču diemžēl ne visi var atļauties privātās klīnikas. Laikam atliek tikai sakost zobus un pieņemt šo nejēdzību. Jo, cik noprotu šajā konkrētajā nodaļā ārste ir tikai viena un viņu nevar nomainīt.
Kas Tev ir primāri: klientu apkalpošana jeb zināšanas un kompetence?
Man primāri ir zināšanas un kompetence, un to arī izvirzu kā pamata kritēriju pret ārstu. Man vienalga, kā viņš ar mani runās, ja vien viņš precīzi spēs noteikt diagnozi un noteikt pareizu ārstēšanu.
Un man nekad neienāktu prātā salīdzināt viesmīli ar ārstu.
Es saprotu, ka Tu esi apmeklējuši pati Privātās klīnikas, jeb spried, izejot no stāstiem vai nepamatotiesm saviem pieņēmumiem, ka tā vajadzētu būt?
Ārsts ir parasts cilvēks, ar savām emocijām, ar savām ikdienas rūpēm un situācijām, un esmu drošs, ka, neatkarīgi no tā, vai strādā privātā vai Valsts vai pašvaldības iestādē - komunicē atbilstoši savam raksturam, temperamentam, runas manierei un konkrēta brīža apstākļiem.
Sūdzies, ja ārsts Tavu tēvu ārstēs nepareizi vai neatbilstoši. Nevajag čakarēt tur kur nevajag!