Rīgas 1.slimnīca - Īslaicīgās sociālās aprūpes darbinieces attieksme

Pirms pusotra mēneša ievietoju tanti 1. slimnīcas īslaicīgās aprūpes nodaļā, jo veselības dēļ nebija iespējams cilvēku atstāt vienu un viņa nevarēja pati par sevi parūpēties, nestaigā. Šodien saskāros ar situāciju, kad bija nepieciešams nomainīt pamperu, tāpēc aizgāju līdz māsiņai un palūdzu vai to nebūtu iespējams izdarīt. Uz ko saņēmu atbildi: "Pirms 30 min visiem tika nomainīti pamperi, es neko nemainīšu. Vai jūs pārbaudījāt, ka tiešām pampers jāmaina?" Atbildot apstiprinoši, saņēmu atbildi "Es uz minūti atpūtīšos, esmu nogurusi." kā arī piebildi "Viss man ir apnicis". (Neņemsim vērā, ka citi cilvēki savā darbā nevar atļauties paņemt pauzīti, lai runātos ar kolēģiem un skatītos televizoru). Tā kā bija pagājušas jau desmit minūtes kopš lūguma, nolēmu pastāvēt gaiteni un pagaidīt kamēr kāds atnāks. Māsiņa pat netaisījās nākt uz palātas pusi un pēc brīža (gluži kā pusaudze, kaut gan izskatījās uz kādiem 40 gadiem) izbolīja acis un pamēdījās uz mani, imitējot to kā es stāvu un skatos gaiteni uz viņas pusi. Citreiz nācies dzirdēt no pacientiem, ka jāgaida pat stunda vai vairāk, kamēr nomaina pilnu pamperu. Sagaidījām māsiņu, kas nikni skatījās virsu un pēc tam devāmies prom. Citreiz ejot prom ir nācies dzirdēt kā māsiņa bļauj uz pacientu, nosaucot viņu par mērkaķi. Skumji un ļoti nepatīkami. Vēl jo vairāk, ja cilvēkam ik dienas par šādu izturēšanos jāmaksā 25 eiro.