Pilsmuižas krodzinš - klaja uzmaksanas

Mēs ar savu draudzeni atbraucam uz laukiem, uz Limbažiem pie radiniekiem. Aizgajam paest pusdienas uz kaut kādu Pilsmuižas bāru krogu. Todien stradaja blonda bārmene. Jau pirmais, kas mūs izsita no līdzsvara bija tas, kā šī jaunā meitene bija apgerbusies, kaut bārs, bet jābūt kaut kādām normām. Mini- teiktu super mini svārki, mati pa gaisu uzkašāti katrs uz savu pusi un pa vidu iebāzts kaut kas līdzīgs diadēmai, tas taču apkalpojošais personāls nevis, pat nezinu kā nosaukt- nakts miss konkurss.Kad iegājām bārā, šī bārmene vai viesmīle vienkārši sēdēja blakus akvārijam pie glda un runāja pa mobilo tālruni pilnīgi ignorējot mūs. Kad mēs jau grasījāmies iet prom, kādas 4 minūtes jau stāvējušji pie bāra letes, tad šī personas beidzot savās augstpapēžu kurpēs pienāca un iedeva mums eienkartes. Pasūtījām, pārāk ilgi nebija jāgaida, ēdiens garšīgs, karbonāde, apcepti kartupelīši, salāti, un tad mana draudzene aizgāja uz labiercībām. Nepagāja pus minūte, kad bārmene izskēja ārā un atklāti man piedāvājās uz saldo ēdienu, kas bija domāts ... Biji šokēts, pavaicāju, kā viņu dēvēt, jo identifikāciajs kartītes nebija pie krūts, viņa nepateica, tad teicu, ka man ir mīļotā sievite, ka es tā nedaru, tad bārmene man teica, nekas, es aizšļūkšu līdz bāram, ja vēletaies vēl ko, uz salvetes uzrakstiet savu tālruna numuru. Tā beidzās mana viesošanās Limbažõs, tas bija 1. septembrī ap pus 6. Vēl joprojām domāju, kas butu ja mēs būtu paņēmuši līdz meitinu.Vai tiešām izmisums un krīze pārkāpj tik augstas robežas? Mēs vairs tur neiegriezīsimies paēst, tas bija 1. septembra kašmars:D