Paus Konsults - nelikumīga parādu piedziņa
Labdien!
Pat nezinu, kā, lai iesāk, bet nu ir radusies problēma ar parādu piedziņas kantori Paus Konsult. Situācija tāda, ka pirms 10gadiem man bija nesamaksāts mob. tel rēķins 63.00 Ls. Piedodiet, banāli izklausās, bet līdz manīm laikam vēstules nebija nonākušas, ka ir tāds parāds. Šodien visu skaidrojot, jā tā arī ir, kad mainīju dzīvesvietu mob. palika neapmaksāts. Respektīvi par to uzzināju no Paus Konsult, rēķinu viņi man piestādīja par 50 latiem vairāk. Bet zvanot uz LMT, viņi man saka, ka parādā 63.00 un nekādu pretenziju. Es protams samaksāju LMT summu, ko biju viņiem parādā. Paiet dienas un man zvans no Paus Konsults, kā arī uz e-pastu vēstule, lai samaksājot viņiem parāda piedziņas izdevumus 50.00Ls apmērā. Un sarakstījuši vēl kaudzi ar civillikumiem. Tiesas nekādas nav bijis, jo labprātīgi sedzu parādu, ko biju parādā kreditoram. Tagad Paus Konsults, man draud, ka es dabūšu pilnā mērā, un aizsūta mani uz melno sarakstu bāzi risk.lv. Sakiet lūdzu, cik likumīga ir tāda rīcība? Vai viņi mani var iesūdzēt tiesā par to, ka es nemaksāju viņiem tos 50 latus, ja ar kreditoru es saistības esmu nokārtojusi? Kā rīkoties tālāk. Lūdzu ir tiešām nepieciešama zinoša cilvēka padoms.
Komentāri (13)
Neko viņi nevar, ta luk .suti ratā.
Ja tiešām nav parāds, tad ziņo Valsts Policijai par izspiešanu, vai arī tā viņiem uzraksti/pasak, ja vēlreiz traucēs ziņosi par izspiešanu.
Ja jums ar kreditoru saistības nokārtotas, tad paņemiet no kreditora izziņu, ka kreditoram nav pret jums pretenziju.
Nākamajā reizē, kad Jūs patraucē Pauls Konsult, tad pasakiet viņiem, ka jums ir izziņa par to, ka esat parādu nokārtojusi un kreditoram pret jums pretenziju nav. Tāpat brīdiniet, ka uzrakstīsiet policijā iesniegumu par izspiešanu.
Formāli Pauls Konsult nevar jums nekādas pretenzijas izvirzīt, jo:
- parāds ir dzēsts;
- kreditoram pretenziju nav;
-ar Pauls Konsult jums nav nekādu līgumu, kajums liktu viņiem kaut ko maksāt.
Neņemiet galvā tos draudus, ko viņi jums saka. Šajā firmā strādā pēdējo kursu studenti, kas paši ļoti slikti pārzin likumdošanu un visus tos pantus, ko viņi min, paši arī pārkāpj!
Par datu bāzēm, kurās viņi it kā jūs ievieto arī nevajag sevišķi satraukties, jo šīs bāzes var apstrīdēt tiesā. Nevienai šādai firmai nav tiesības izplatīt jūsu personīgos datus.
Vienīgā likumīgā datu bāze ir "Kredītņēmēju reģistrs" ko uztur Latvijas banka un jebkura cienoša sevi firma izmanto šo bāzi, nevis kaut kādu reketieru kantoru bāzes, kuru legalitāte arī ir apšaubāma un pretlikumīga!
Turklāt iesaku pastudēt likumdošanu:
Lūk neliels ieskats:
Pēc Civillikuma vai jebkura cita normatīva akta kreditņēmēja pienākumos neietilpst atmaksāt piedziņas izdevumus.
Civillikuma 2307.pants nosaka, ka piedziņas izdevumi jāsedz pilnvarotājam.
Civillikuma 18.nodaļas 1.apakšnodaļā par pilnvarojuma līgumiem, 2304.pants nosaka, ka pilnvarnieks nedrīkst gūt peļņu no lietas sev pašam.
Pieprasot no kredītņēmēja, kā trešās personas kaut kāda veida samaksu par parādpiedzinēja pakalpojumiem, kurus piedzinējs sniedz aizdevējam, ir uzskatāms kā mēģinājums gūt papildus peļņu no pilnvarojumā dotā uzdevuma izpildes, kas kā jau pieminēju ir pretrunā ar Civillikuma normām, līdz ar to prettiesisks.
Un vēl:
Mūsu valstī ar inkaso darbībām drīkst nodarboties:
- Valsts ieņēmumu dienests;
- Zvērināti tiesu izpildītāji pēc tiesas lēmuma!
Viss, vairāk nevienam nav tiesības pieprasīt no jums kaut kādas samaksas!
Paldies liels par padomu, tagad es noteikti zinu, kā rīkoties tālāk.
Par iekļausanu datu bāzē vajag uzrakstīt iesniegumu Datu valsts inspekcijai ar lūgumu izvērtēt šādas iekļaušanas likumību. Ja tā nebūs likumīga, tad inspekcija liks dzēst Jūsu datus no reģistra.
Marita! Ja jūs uzmanīgāk palasītu likumdošanu, tad saprastu, ka jums nekādu saistību ar paus Konsult nav, tātad nekas jums nav viņiem jāmaksā.
Palasiet Likumsarga komentārus! Nezinu, kas viņš ir, bet esmu viņa padomos ieklausījies un pat izmantojis! Ziniet, tas strādā!
Un vēl - bāzi risk.lv uztur pats Paus konsult. lai arī viņi tur baigi sevi slavē, bet neviens zolīds un sevi cienošs kreditors neizmantos apšaubāmas firmas datu bāzi, turklāt Paus Konsult nav reģistrēts datu aizsardzības un uzraudzības birojā kā bāzes veidotājs. Tātad, ja viņi ievieto jūsu datus savā bāzē, kurai var piekļūt jebkurš, tad te jau ož pēc tiesu darbiem!
Tātad Paus Konsult ir ne tikai apšaubāma firma, bet arī vēl puslegāla! Viņus jau vien par paņemt pie dziesmas par toni, ar kādu viņu darbinieki runā!!! Es varu būt miljonu kādam parādā, tas nedod kaut kādai firmelei mani lamāt, apsaukāt un pazemot! Diemžēl šis kantoris to ļoti praktizē!
Viela pārdomām:
Latvijā nevienam nav tiesības jūs nosaukt par parādnieku, kamēr jūs par parādnieku nav atzinusi tiesa!
Paus Konsult darbinieki izveido sociālajos portālos viltus profilus un tādā veidā dzen pēdas tiem, kas ir parādā. Tā kā uzmanieties draugiem.lv, one.lv, oho.lv un citu sociālo portālu apmeklētāji!
Jānītis 14-01-2011, Jūsu ieteikums pat ļoti ir vērā ņemams, paldies!
Man prieks, ka kādam palīdzēju! :)
Viņu rīcībai nav komentāru, pat neklausās neko.No viņu puses tik atskan draudi, apsaukāšanās.
Pēdējos pāris gados masu medijos diezgan bieži tika apspriestas t.s. parādu piedzinēju nekorektās darbības attiecībā pret parādniekiem, kā arī tika aktīvi diskutēts par šo uzņēmēju darbības tiesiskā regulējuma nepieciešamību. Šā jautājuma aktualizēšanu ar saviem rakstiem un uzstāšanos TV raidījumos ir veicinājusi arī "Lindorff Oy" Latvijas filiāles bijusī ģenerāldirektore Aleksandra Baranova.
Resursi
• Kā un ko runāt ar tiesu izpildītāju?
• Vispopulārākās parādnieku atrunas
Kvalificētiem juridiskās palīdzības sniedzējiem, juristiem, advokātiem, kuri savas profesionālās darbības ietvaros klienta uzdevumā cita starpā veic arī parādu piedziņu no klienta parādniekiem, šīs darbības nozīmē tik vien kā kārtējo civiltiesisko strīdu, kurš risināms viņiem labi zināmā veidā, jo esošajos likumos jau ir noteikts pietiekami skaidrs un saprotams strīda izšķiršanas, tostarp parāda piedziņas tiesiskais regulējums.
Par "citādāku regulējumu" var sapņot vienīgi paši parādu piedzinēji, kuri vēlas legalizēt savas iepriekš paveiktās (un joprojām turpinātās) nelikumības, kas Civillikumā ir definētas kā "netaisna iedzīvošanās". Netaisni iedzīvoties mēdz gandrīz visi parādu piedziņas kantori, tādēļ starp viņiem pastāv diezgan liela vienprātība par attiecīgās darbības jauna tiesiskā regulējuma nepieciešamību. To aizstāv piedzinēji, kas izpelnījušies lielu publicitāti ar savām nekorektajām darbībām, vēlīnajiem zvaniem, īsziņu sūtīšanu parādnieka radiniekiem un darba kolēģiem, rupju izrunāšanos pa telefonu, draudiem, neaicinātu ierašanos darba un dzīves vietā un citām darbībām, kas pēc būtības robežojas ar sīko huligānismu un ko nekad neatļautos neviens sevi cienošs advokāts vai jurists. To aizstāv arī piedzinēji, kuri it kā cenšas ievērot vispārpieņemtas ētikas normas, bet... viņiem visiem (vai gandrīz visiem) ir viens kopīgs "grēks" – netaisna iedzīvošanās uz parādnieka rēķina.
Kādēļ piedzinēji netaisni iedzīvojas uz parādnieka rēķina?
Kādēļ iedzīvošanās? Kādēļ netaisna? Varu paskaidrot. Šobrīd spēkā esošais tiesiskais regulējums katrai fiziskajai un juridiskajai personai dod iespēju aizstāvēt savas aizskartās tiesības gan personiski, gan caur saviem pilnvarotajiem pārstāvjiem, kas parādu piedziņas gadījumā visbiežāk ir profesionāli juristi vai zvērināti advokāti. Juridiskās palīdzības sniedzēji var tikt pieaicināti strīda risināšanā arī pirms tiesāšanās procesa sākšanas, un labākajā gadījumā strīds beidzas ar izlīgumu, kurā puses vienojas par maksājamās summas apmēru un maksājumu termiņiem.
Ja puses nespēj panākt izlīgumu, strīda izšķiršana nonāk tiesā, un, ja tiesa atzīst prasību par pamatotu, no parādnieka tiek piedzīti visi prasītāja zaudējumi, parāda pamatsumma, procenti, soda sankcijas un ar lietas vešanu saistītie izdevumi, kuros iekļaujas arī zvērināta advokāta pakalpojumi ne vairāk par 5% no prasības summas (Civilprocesa likuma 44. pants).
Parādu piedzinēju izdevumus jāmaksā vien atsevišķos gadījumos
Tādējādi no likuma secināms, ka parādnieka pienākums ir kompensēt kreditoram piedziņas izdevumus tikai tad, ja vienlaikus īstenojas šādi trīs priekšnosacījumi: (1) lieta tiek izšķirta tiesā un ar tiesas spriedumu parādniekam noteikts apmaksāt arī piedzinēja izdevumus, (2) juridisko palīdzību klientam ir sniedzis tikai zvērināts advokāts un (3) kompensējamo izdevumu apmērs nepārsniedz 5% no prasības summas. Visus izdevumus, kuri pārsniedz minēto summu un kuri ir saistīti ar citu personu pakalpojumiem (kuri nav zvērināti advokāti), un kas saņemti strīda ārpustiesas atrisināšanas ceļā, ir jāsedz pašam piedzinējam. Vienīgais izņēmums ir zvērinātu tiesu izpildītāju veiktās piedziņas darbības, kas notiek pēc tiesas nolēmuma spēkā stāšanās un ko regulē atsevišķs likums.
Tā ir patiesība, kuru zina visi, kas reiz mācījušies tiesību zinātnes. Domāju, ka arī parādu piedziņas kantoros kaut neliela daļa darbinieku un uzņēmumu vadītāju ir ieguvuši labāku vai sliktāku juridisko izglītību, tādēļ lieliski apzinās, ka viņiem nav likumīgu tiesību pieprasīt savu pakalpojumu apmaksu no parādnieka, jo savus pakalpojumus viņi sniedz klientam, ar kuru tiem ir noslēgts attiecīgs līgums, nevis parādniekam.
Atziņu, ka parādu piedziņas kantoriem no parādnieka nepienākas nekāda samaksa, varam atrast arī "Lindorff Oy" Latvijas filiāles bijušās ģenerāldirektores Aleksandras Baranovas www.db.lv publicētajā rakstā "Kāpēc negribam tā kā Amerikā – par parādu atgūšanas prakses tiesisko regulējumu Latvijā" (2010. gada 4. janvāris), kurā minēts: "Taču, piemēram, parādu atgūšanas izdevumi netiek regulēti vispār."
Parādnieki zina savas tiesības? Nē!
Bet vai to zina parādnieki? Domāju, ka lielākā daļa diemžēl nē. Un parādu piedzinēji izmanto parādnieku nezināšanu (maldību), lai dažādām metodēm, bieži vien ne pārāk korektām, piespiestu parādnieku samaksāt ne tikai parādu, bet apmaksāt arī piedzinēja "pakalpojumus", par ko viņiem ir tiesības prasīt atlīdzību tikai no sava klienta. Parasti piedzinēji iesniedz parādniekam rēķinu vai citu dokumentu, kurā norādīta parāda summa ar procentiem un soda sankcijām un "piedziņas izdevumi". Protams, godīgs parādnieks, kurš jebkādu iemeslu dēļ ir kavējis parāda samaksu un apzinās savu vainu, pieprasīto summu samaksās pilnībā, pat nenojauzdams, ka tādā veidā viņš bez jebkāda likumīga pamata "baro" piedziņas kantorus, kuru vienīgais "pakalpojums" attiecīgajā lietā ir saistīts tikai un vienīgi ar minētā rēķina izrakstīšanu.
Var būt, ka nelielu parādu gadījumos arī piedziņas izdevumu summa nav ļoti liela, bet... Uzskatāms piemērs ir "Lindorff Oy" Latvijas filiāles manam uzņēmumam izrakstītais maksājuma paziņojums (lieta Nr. 0369428/01), kurā norādīts parāds Ls 16 un piedziņas izdevumi Ls 11.80 ar PVN. No tā redzams, ka pieprasīto piedziņas izdevumu summa ir ievērojami lielāka par pusi no visa parāda summas, un tas vairāk nekā 10 reizes pārsniedz izdevumus, ko parādnieks kompensētu piedzinējam par zvērināta advokāta pakalpojumiem, ja šis parāds tiktu piedzīts tiesas ceļā. Situāciju vēl komiskāku padara fakts, ka minētais maksājuma paziņojums manam uzņēmumam ir izrakstīts par vispār neesošu parādu, jo tas nekad nav saņēmis nekādus pakalpojumus no Lindorff Oy Latvijas filiāles pārstāvētā klienta.
Civillikuma 2369. pants paredz: "Kas bez tiesiska pamata un tikai maldīgi uzskatīdams to par savu pienākumu kaut ko izdara vai apsola izdarīt otram par labu, tas var prasīt, vai nu lai atdod izpildījumu, vai lai atsvabina viņu no dotā apsolījuma."
Parādnieki, kuri "pārmaksājuši", drīkst prasīt naudu atpakaļ
Reklāma
No tā mēs redzam, ka parādnieki, kuri savas nezināšanas (maldības) dēļ savulaik ir veikuši jebkādus maksājumus parādu piedzinējiem, ir tiesīgi pieprasīt atpakaļ visas nepamatoti samaksātās naudas summas par t.s. piedziņas izdevumiem vai „piedziņas pakalpojumiem”. Darīt to vai ne – lai paliek jūsu pašu ziņā! Tāpat jūsu ziņā ir izlemt turpmāk apmaksāt vai neapmaksāt parādu piedzinēju sniegtos (nelūgtos, neuzdotos) „pakalpojumus”.
Civillikuma 2370. pantā mēs atrodam atbildi, kādēļ parādu piedzinēji tik ļoti vēlas ar likumu noteikt jaunu regulējumu savai prettiesiskajai darbībai. Tur ir teikts: "Ja izpildīta tāda neesoša parāda saistība, kas vēlāk dabūjusi tiesisku pamatu, tad atprasījuma tiesība atkrīt." Tas nozīmē, ka jauns tiesiskais regulējums var pilnībā legalizēt visas parādu piedzinēju iepriekš paveiktās nelikumības. Atceramies, ka "jaunā regulējuma" piekritēji vēlas ne tikai precizēt pieļaujamās un nepieļaujamās darbības ārpustiesas piedziņas procesā, bet ar likumu noteikt arī savas tiesības par piedziņas darbībām pieprasīt papildu samaksu arī no parādnieka, nevis tikai no sava klienta, kā tas ir šobrīd.
Ņemot vērā visu minēto, es kategoriski iebilstu jebkādam "jaunam regulējumam", kas legalizētu parādu piedziņas kantoru pastrādātās nelikumības.
Piedzinēju "rēķini" - nepamatoti
Papildus minētajam rodas arī retorisks jautājums, vai piedziņas kantoru izrakstītie "maksājuma paziņojumi" vai "maksājuma pieprasījumi" pēc savas būtības ir pielīdzināmi rēķinam? Ja nav, tad skaidrs, ka arī to apmaksai nav nekāda pamata. Ja ir, tad es labprāt saprastu, kādēļ tas tomēr netiek nosaukts par rēķinu? Varbūt tam ir kāds sakars ar "paziņojumā" norādīto pakalpojumu, kurš apliekams ar PVN? Vai šis nodoklis vienmēr tiek samaksāts likumā noteiktajā termiņā pēc rēķina izrakstīšanas, vai tomēr valsts budžets tiek papildināts tikai pēc tam, kad parādnieks ir samaksājis piedzinējam atlīdzību par sniegtajiem „pakalpojumiem”? Iespējams, dažās kompetentās valsts iestādēs kāds pievērsīs uzmanību šiem jautājumiem un nolems pārbaudīt, kā parādu piedziņas kantoros tiek ievērotas nodokļu likumdošanas prasības.
Jāpārbauda, vai parādu piedzinēju rīcība nebūtu krimināli sodāma
Varbūt kāds cits speciālists no kādas citas iestādes nolems arī pārbaudīt, vai "piedziņas izdevumu" pieprasīšana no parādnieka, izmantojot šīs personas nezināšanu (maldību), gadījumā nerobežojas ar kādu krimināli sodāmu nodarījumu, kurš ir saistīts ar "svešas mantas iegūšanu, ļaunprātīgi izmantojot uzticēšanos, vai ar viltu"... par ko likumā ir paredzēta kriminālatbildība.
Kāpēc esmu "uzēdies" tieši Lindorffam, ja šādu un pēc būtības līdzīgu kantoru mums Latvijā ir daudz? Viss ir vienkārši! Tāpēc, ka tieši no šā kantora mans uzņēmums ir saņēmis jau vairākus "maksājuma paziņojumus" par parādiem, kuru patiesībā nekad nav bijis, un tieši šis kantoris turpināja mani kaitināt ar garlaicīgu, vienveidīgu korespondenci, nepatīkamām īsziņām un telefona zvaniem arī pēc tam, kad viņiem tika konkrēti paskaidrots, ka turpmāk to darīt vairs nevajag – apnicis!
Askolds Lorencs
Advokāta trumpis Nr1-Ja līgums vai vienošanās ir pretrunā ar likumu. Līgums tiek atcelts vai izbeigts tiesas ceļā par labu patērētājam. Tas atiecas gan uz apdrošināšanas, gan darba, gan pakalpojuma utt līgumiem.
NU vāks, žēl ka tikai tagad ''uzdūros šim rakstam'' tikko nedēļu atpakaļ ši Paus Konsulam apmaksāju šādu kārtējo rēķinu par 30 eur, kurš radies it kā pirms 10 gadiem no Lattelekoma, kur protams viņiem pret meni nekādi parādi neuzrādījās un šie 30 eur esot Paus konsula izdevumi sakarā ar šo lietu, kas man bij jāsedz, jo ma bij sabojāta kredītvēsture, un nevarēju dabūt aizņēmumu...Bet nezin kapēc visus gadus viņi nelikās ne zinis par mani, un kad es sāku kārpīties kas par lietu, kāpēc man neizsniedz kredītu, jo man nav parādu, un neviens no manis neko arī nav prasījies, tad aizkārpījos līdz šai lietai...Lai arī 30 eur nav milzīga summa, tāpat žel ka nepamanīju šo rakstu ātrāk un viņiem samaksāju...:(
Diemžēl ir pieņemts Parādu ārpustiesas atgūšanas likums Pieņemts: 08.11.2012.
http://likumi.lv/doc.php?id=252964
Izskatās, ka ir tie kretīni padarīti legāli...
Elvis Start
tas nenozīmē to, ka jāmaksā jebko ko viņi tev paprasa.....