Stradiņa slimnīcas 6. nodaļa - Par kārtību

Diemžēl daudzās ārstniecības iestādēs ir pieņemts spriest par pacientiem atbilstoši sašaurinātiem domāšanas standartiem – visi pacienti ir vienādi stulbi, neko nezina un nesaprot no medicīnas, pret viņiem var izturēties ciniski utt. Nemaz nerunājot par to, ka dažās slimnīcās tiek apzināti ignorēti vai pazemoti pacienti, kuri atsakās no „pateicību” maksāšanas, vai par liekulīgo attieksmi, kad daži cilvēki kļūst vienlīdzīgāki par citiem. Un Stradiņa slimnīca ir tikai daļa no kopējās izkropļotās sistēmas.

Runājot par konkrēto 6. ķirurģijas nodaļu - šeit darbojas tā sauktā vienpersoniskās valdīšanas kārtība. Tas nozīmē to, ka persona, kurai ir uzticēta attiecīgā nodaļa, uzskata, ka vadītājs var atļauties neierobežoto rīcību pēc saviem ieskatiem - arī attiecībā uz saviem padotajiem un nodaļas pacientiem - pamatojoties vienīgi uz to, ka šāds vadītājs ir nopelniem bagāts savas profesijas pārstāvis. Kā piemēru var minēt nodaļas ārstu apgaitas, kuru laikā vadītājam ir jāuzklausa ārstu atskaites - tā ir tīri birokrātiskā procedūra, kurā pacientam kā cilvēkam nav nekādas nozīmes, jo par viņu ir pieņemts runāt kā par nedzīvo priekšmetu vai „ārstēšanas objektu”, un pacients tikpat labi varētu vispār nepiedalīties apgaitās, jo pie tukšas gultas tiktu runāts tieši tas pats, kā viņam klātesot. Jā šādas runāšanas laikā kādam no pacientiem tiek pievērsta īpaša uzmanība, tas visbiežāk notiek tad, ja vadītājs vēlas aizskart konkrēto cilvēku savu padoto klātbūtnē - uzdot viņam jautājumus un ņirgāties par pacienta atbildēm, demonstratīvi uzrunājot viņu uz „tu” vai vienkārši pasakot kaut ko necienīgu un tiešā veidā aizvainojot pacientu. Padotajiem, savukārt, ir jārespektē šāda rīcība.

Ir saprotams, ka tik augstu stāvošās personas kritikai nepievērstu lielu nozīmi un diez vai mainītu savu rīcību. Taču ne augstais amats, ne savas izcilības izpratne nepiešķir ārstam tiesības ņirgāties par pacientiem. Un patieso kārtību nodaļā nevar aizvietot ar izrādīšanos, ka šāda kārtība pastāv.