Stradiņa slimnīcas 6. nodaļa - Par darbinieku rīcību

Šajā nodaļā ir iedibināta īpatnējā kārtība, kurai darbiniekiem ir vienmēr jāseko – nedomājot, vai tas ir labi vai slikti. Vadības rīcība arī ir jāatbalsta un jāuzskata par paraugu pat tad, ja tā paredz nievājošo attieksmi pret pacientiem jebkādu subjektīvo apsvērumu dēļ un tad, ja šādas rīcības dēļ cieš vismazāk aizsargātie cilvēki. Konkrētajās situācijās, kad vadītājam ienāk prātā pazemojoši izturēties pret kādu no pacientiem, ārstam, kurš ir atbildīgs par šo pacientu, tiek uzspiesta attiecīgā rīcība.
Šādu iemeslu dēļ rodas gadījumi, kad pacientu sāk uzskatīt par simulantu tikai tādēļ, ka ārsts nebija spējīgs noteikt viņam pareizo diagnozi, vienkārši neticot sava pacienta teiktajam vai ignorējot viņa stāvokli. Vēlāk pacients tiek novests līdz tam, ka viņš ir spiests aiziet no ārstu apgaitām, lai neciestu pazemojumus, vai arī vispār aiziet no nodaļas. Un ja cilvēkam var kliegt virsū kā vergam, ņirgāties un uzskatīt to par normālo parādību, tad iestādē tiešām kaut kas nav kārtībā. Viens no piemēriem – nodaļā ir jaunais ārsts, kurš ļoti lepojas ar saviem panākumiem, kas tomēr netraucē viņam uzskatīt nievājošo attieksmi pret pacientiem par pašsaprotamo lietu. Jaunais cilvēks tik ļoti baidās sabojāt karjeru, ka ir gatavs pats apsmiet savu pacientu apgaitu laikā, lai izdevīgāk izrādītu sevi un izdabātu vadībai. Ciniski runājot, tas ir labākais veids, kā sagraut pacienta uzticību, jo neviens pacients vēlāk neuzticēsies tādam ārstam, kurš nekaunējās ņirgāties par viņu - vienalga, par cik izcilu personību ārsts sevi neuzskatītu.