Rīgas Stradiņa slimnīca - Pieņemšana neatliekamajā palīdzībā
Vakar dien, notikās negadījums ar mammu, paralīze labajā pusē, steigšus aizvedām uz Stradiņiem. Nosēdējām pus stundu rindā, bet nekrenķējāmies, jo ne mēs vieni slimi, bet tad kad mamma tika pieņemta, neviens pie viņas netika laists, un pēc mammas stāstītā laikam arī ārstiem ir aizliegts tur ieiet. Jo pie mammas piegāja labi ja reiz stundā. Pieslēdza pie aparātiem un uzlika sistēmu, kura jau sen bij beigusi tecēt, kad kāds atcerējās un aparāts arī nesaprotamā veidā jau pus stundu kā nedarbojās, bet to neviens nepamanījā, raudoša omīte aiz širmas vispār nevienu neinteresēja, mamma tur pavadīja 5H, omīte bij ilgāk, bet pie viņas piegāja vienu reizi. Pēc sistēmas mammai uzlika vēl vienu un aizsūtīja nodot urīna analīzi iedodot kreisajā(vienīgajā rokā kas darbojas), sistēmas pudeli un urīna analīžu trauku, kā atvērt durvis, kā atvērt trauku, kur likt sistēmu, tas tev pašai jāizdomā, mēs nevaram visiem pakaļ staigāt un tuvinieki pie tevis nedrīks atnākt. KĀĀĀ cilvēkam ar paralizētu roku to izdarīt. Kaut kā tas tomēr tika paveikst ar grūtībām un asarām, bet pievarēts. Secinājumā rezultāti nav īsti saprotami " Jūs varat palikt pie mums neiroloģijas nodaļā, bet tur pagaidām nav vietas, ja Jūs paliekat, Jums jārēķinās ar to, ka gulēsiet koridorā" . Pēc tādas attieksmes gribējās tikai žēli nopūsties, ka parasti cilvēki ir nekas un tā ir bijis un būs, laikam. Tik ļoti gribētos šo sistēmu mainīt, betr kā.
Protams katram savs stāsts....
Komentāri (3)
''Tik ļoti gribētos šo sistēmu mainīt, bet kā''...Sistēmu mainīt var tikai revolūcijas. Bet ar sistēmas pakalpiņiem-bezsiržiem ārstiem gan ir 2varianti- 1. turpat uz vietas tiem iekraut pa mūli,2. vārdus taču zinām un tehnoloģiju laikmetā uzzināt, kur dzīvo tāds mūdzis, nevajadzētu būt problēmai...
Saskaiti savu nodokļos nenomaksāto naudu, par ko gandarīts esi apčakarējis valsti un sevi. Papriecājies par draugiem, radiem, kaimiņiem, kas dzīvo cepuri kuldami, saņemot un maksājot aploksnēs, kur nodokļi aiziet valstij gar degunu. Un rēķinies, ka iespējams, tad kad tu būsi mammas vecumā, varēsi sūdzēties par to, ka ārstu nav vispār, kas tevi pie sistēmas pieslēdz, kas iedod tev to trauku analīzēm... varēsi mirt pa taisno vienā mierā. Esoši ārsti brauc prom, lai dzīvotu labāk, kur viņiem maksā daudz un nepārmet par to, ka maksā daudz, jo cilvēki ir laimīgi, ka ir kas viņus ārstē. Kur Valsts iedzīvotāji, uzņēmēji un vadītāji nedomā visu laiku par kukuļiem un to, kā tik vairāk kādu apjāt, bet līdztekus savai peļņai, domā arī par valsti un situāciju kopumā. Mūsu ārsti tur paliks. Un tie, kas vēl turās, vienā brīdī arī "salūzīs"un aizbrauks. Lūk tad tu varēsi sūdzēties, jo patreiz vēl nav nemaz tik slikti.
Lai cik dīvaini tas nebūtu, bet visa mana ģimene un līdzcilvēki kas ir man apkārt, godprātīgi nomaksā nodokļus, ne vienu algu neesmu saņēmusi aploksnē, ne atbalstu to jo saprotu, ka tas bendē valsts ekonomiku, patriots kas cenšas dzīvot pēc likuma un gaidu kad likums pagriezīsies ar seju kad vajadzēs man, bet vilšanās ir viss kas ir, savā ziņā nožēla par atteiktajiem darbiem kuros apmaksas sistēma ne visai godīga, jo tur ES varēju saņemt netīru naudu ar kuru aizsūtīt mammu uz kādu Eiropas klīniku. Kauns, par savas valsts medicīnu . cerība,ka tas nebūs vairs jāpiedzīvo, vismaz ne tādos briesmu apstākļos