Ogres Slimnīca - Krimināla attieksme
Attieksme krimināla!!! kamēr neiedosi kukuli, vari vnk nomirt! ir bijuši gadījumi, kad cilvēks nav sagaidījis ārstu pēc atvešanas ar ātrajiem uz šo slimnīcu un nomiris!!! Piemēru ir daudz, bet nepietiks vnk vietas šeit! Cilvēki, izvairieties no šīs iestādes!
Komentāri (88)
Manai paziņai veica operāciju vēdera dobumā, pēc kāda laika vēders sāka strutot, kad cits ārsta atgrieza vaļā(pēc pusgada), tur bija iekapsulējušās strutas, kuras varēja plīst jebkurā brīdī un mana paziņa būtu dabūjusi asinssaindēšanos un nomirusi.
Mne toze nenravitsa Ogrskaja boljnica! Otnawenija ozasnoe!! U mneja GRIZA i ja xotela popastj v rizskuju boljnicu! menja prosto nepustili mne skazali 4to ja dolzna v Ogre operirovatsa! bred kakojta!! a potom moja mama popala v boljnicu s 4erepo mozgavimi travmami! s takimi 4to daze gavarit nemogla!! ja priwla v boljnicu uznatj kak ona 4to s nej i kakie prognozi v daljnejwem!! a glavnij vra4 mne ne4ego neskazal po teme toljko skazal 4to mne teperj prijdjotsa s nimi sotrudni4atj...vipisal lekarstva za 70 LVL 20 kapsul!!! a v denj skazal 4to ej koljat 5! toestj 20 ampul na 4 dnja!!! a mne vsego navsego 18 let ja u4usj! nerabotaju a on gavarit nado pokupatj ina4e prognozov net!! UZASNOE ZAVEDENIE!! kak pisali peredomnoj eto kak ruletka povezjot tak povezjot net tak net!! Le4itesj v drugix boljnicax toljko ne v Ogre!! Moj vam sovet!
Mana mamma salauza roku.Bija vajadzīga operācija.Pirms tās palatā ienāca ķirurgs un noskaitīja TAUTASDZIESMU par naudu.Mēs abas saskatījāmies pilnīgā šokā.Viņs vēl atļāvās pateikt, lai nebolam acis.Protams, ka tā kā mamma nevēlējās palikt bez rokas tad iedeva 20Ls.Pats trakākais, ka šis ķirurgs nemaz beigās operācijā nepiedalījās.Šis ir vēl tāds pozitīvākais piemērs, ko zinu, bet diemžēl tādu ir 100tiem!!!Labi, ka vēl vismaz roku izoperēja nevis aklo zarnu zigrieza par ko es nemaz nebrīnītos.
He-he... Sensenos laikos (27 gadus atpakaļ), kad biju 12-gadīga meitene, arī man "palaimējies" gulēt Ogres slimnīcā ar apendiksu... Izskatās, ka pa šiem gadiem nekas nav mainījies... Toreiz gan par pesronālu neko daudz neatceros, toties utis tur dabūjām visi, kas gulējām! :D Tagad esmu rīdziniece. Ogrēniešiem un arī tiem labiem ārstiem un slimnīcas darbiniekiem, kas vēl ir palikuši, izsaku līdzjūtību. Turieties un lai jums laba veselība!
Piekrītu 100%. Biju slimnīcā 4reizes.Bet par Muravjovu, dzemību nodaļa -nav sūdzības, laba attieksme, tikai nodaļa bija remonts, uz dzemību krēslas bijām divas sievietes, iedomāties. Pārējās briemīga attieksme.Apmēram pirms kādiem 5. gadiem bērns saindējās kādu kīmisko, aizvedām uz OGRES slimnīcu, lika mums jāgaida, kamēr ārsts atbrīvosies un izdarīs analīzes. Mēs gaidām 40 minūtes, galu galā nesagaidījām un aizvedām bērnu uz Rīgu. Ok.
Vēl ārsts saka, esmu muļķe mamma, biju šokā. Tagad atceroties, gribas viņu piekaut.
Tagad TIKAI uz Rīgu.
Nu kas par muļķībām par ginekoloģijas nodaļu, konkrētāk par dzemdību daļu. Es nonācu tai naktī kad vajadzēja nākt bērniņam pasaulē. Viss tika izdarīts pēc labākās sirdsapziņas. Vecmāte Vineta(izlasīju uz apģērba piespraustās šiltītes), vienkārši superīga. Pirmais iespaids, jā, es tev varu uzticēties, un tu ieklausies manī.
Par pašu nodaļu. Viss tīrs, kluss, izremontētas telpas un atsaucīgs personāls.
Vakar mani aizveda uz slimnīcu un pēc dažām stundām es nomiru! Tagad es esmu viens tumšā pasaulē.
Ne vienu reizi nav bijušas problēmas, kas ta nepatika? puteklīts uz galvas uzkrita, vai nācās 2 min gaidīt? varat nosaukt kaut vienu reāli negatīvu iemeslu??? vai vienkārši nepatīk nosaukums 'Slimnīca'.
Jūs visi sūdzaties ka dakteri un apkalpojušai ir slikti.Kāpēc tad nav ierosināta neviena krimināllieta.
Ko cepaties, kas nav kāds normāls mužiks, kurš sadod konkrēti jebalā, ko?
To arī es pamēģināju!!!
Diemžēl ne tikai Ogres slimnīca. Gaiļezera neiroķirurģijas nodaļā zaudēju tuvu cilvēku, pusi dienas neviens no slimnīcas darbiniekiem neuzskatīja par vajadzīgu paziņot par nomiršanas faktu.Sajūtas, kuras nācās izjust, ieejot tukšā palātā, kurā slimnieks ar piederīgajiem iepriekšējā dienā runājies...Un uzzināt, ka miris ap 11iem, policijai ziņas, ka ap 9iem.Krimināllieta?Esot ierosināta, bet ko tas dos?Kāpēc slimības vēsturi tuviniekiem nedrīkst rādīt uzreiz, kopiju nedrīkst dabūt?Lai nezinātu, kas tika un netika darīts savlaicīgi?Kāpēc tikai pēc 2 nedēļām? Atvainojiet, pēc 2 nedēļām izstāstīs, kas darīts? Lai būtu laiks visu sarakstīt kā nākas?Madekki - cilvēki runā, ka tas neko nedodot, vismaz ne palicēja tuviniekiem.
Šajā slimnīcā cilvēki sprāgst nost kā mušas.
Manu radinieku noturēja slimnīcā mēnesi un neveica nekādas procedūras, pat nepateica, ka ir vēzis.Gājām lūgties, lai pastāsta, kas pa vainu.Nepateica, no slimnīcas ārā neraila...Pacients visu laiku lūdzās, lai izrakta ār'ā, jo viņi neko nedarīja pilnībā, tikai lika sistēmu un laida dažas šprices.Kad jautāja, kas par špricēm un kam, neko nevienam neteica.Pat pacients neko nezināja. Tikai Rīgā uzzinājām, ka audzējs un par vēlu ko darīt.Nomira pēc pusotra mēneša...
Vēl piebildīšu, ka pacients ārstējās pie ķirurga Zītera. Drausmīgs ārsts, iedomigs, šausmīga attieksme, neko nestāsta, tik dusmīgi nober latīniskos nosaukukus, lai nesaprastu neko pacients.Loģiski, ka tādus pat atcerēties pacients pēc tam nevar, lai kādam citam pajautātu, ko tas nozīmē.
es arī sprāgu nost tādā veidā!
Mironi!Tu labāk tā nejoko par sevi!!!
Sama v etoj bolnice slavu Bogu ne lezala, no zato tam umerla moja probabuwka..Poka lezala v Stradini, wla na popravku, postupila s serdcem..potom pereveli v Ogre, a tak le4ili zeludok, pi4kili antibiotikami..a potom rewili, 4to ona sliwkom bujnaja, po no4am vstajot (89 let) i rewili davatj psihotropnie uspokaivajuwie..dolgo ona tak ne protjanula :( Gde mozg u vra4ej, 89 let pi4katj narkoti4eskimi tabletkami..??? Ja udivljajusj kak eta bolnica ewjo rabotatet..
Pagājušā gada nogalē ārstējos Rīgā Onkoloģijas centrā un par šo iestādi atceros ar pateicību un sirnību, par iejūtīgo personālu un acīmredzamo profesionalitāti. Bet kad pēc veiksmīgas ārstēšanās atgriezos mājās, notika nelaime. Cietu avārijā. Jau tas, ka ātrā palīdzība atbrauca tikai pēc stundas. Slimnīcā Ogrē nokļuvu ar diezgan smagu diagnozi. Dabuju pavadīt divas nedēļas gultā. Pēc Rīgas tas likās šoks. Vispirms jau tas, ka kamēr biju reanimācijā, jautāju, kas noticis ar pārējiem avārijā cietušajiem. Ļoti par to uztraucos. Man neviens to neteica, lai gan tuvinieki sēdēja koridorā un lūdza man to pateikt. Asinsspiediens bija paaukstinājies. Starp citu, to nomērija tikai vienu reizi- reanimācijā. Beigās izrādijās, ka pārējie neko daudz nebija cietuši, starp tiem gadu vecā mazmeitiņa. Tās pašā naktī mani pārveda uz palātu, jo neesot vietas un manai dzīvibai briesmas nedraudēja. Tad pie manis varēja piekļūt tuvinieki, pastāstīt notikušo, jo es pati neko nevarēju atcerēties. Kamēr pie manis bija tuvinieki, viss bija kārtībā. Bet pirmo nakti, ko pavadīju viena, ilgi atcerēšos. Man sākās lielas vēdergraizes. Izsaucu personālu, nospiežot tam domāto podziņu. Neviens nenāca. Cietu kādu stundu un tad zvaniju meitai, lai zvana uz ķirurģisko nodaļu. Viņai atbildēja, ka tas nevar būt, ka neviens nenāk! Tad pati mēģinot lietot podiņu, pielēju gultu un tāda dabūju sagaidīt rītu. Cik tas likās pazemojoši!! Tad man pirmo un vienīgo reizi nomainija gultas veļu, lai gan slimnīcā pavadiju vēl divas nedēļas.
Saskatijos visāda veida nolaidību, gan no sanitāriem, gan no medmāsām, gan no ķirurga. Man pašai vienu dienu lika nopirkt zāles, kuras jau sen bija nopirktas un jau izspricētas. Medmāsa atvainojās, kad to viņai aizrādīju, un tiešām, nozīnētas bija pavisam citas zāles.
Kādai pacientei atnesa brokastis pirms pašas operācijas, jo sanitāre nebija par to informēta.
Bet kuriozs bija arī vēl, kad saņēmu izrakstu no slimnīcas. Man pirms 2 dienām esot noņemta urīna analīze. Tikai interesanti kā tas tika izdarīts, ka es to nemaniju, jo tad jau es pati gāju uz tualeti.
Līdzīga situācija bija pirms dažiem mēnešiem, kad vienu dienu pavadīju Ogres slimnīcas ginekoloģijas nodaļā un izrakstā parādijās, ka man veikta sonogrāfija. Arī to es nemanīju. Lai gan esmu pilnīgi normāla un zinu kā tas notiek.
Bija arī tādas dienas, kad netika nesti termometri. Vienai slimniecei tikai otrā dienā pēc iestāšanās slimnīcā izmērija temperatūru un tad tā jau tuvojās 40 grādiem. Pie tam viņai secināja A hepatītu.
Personāls šajā slimnīcā ir ļoti dažāds. Ir tiešām ļoti sirsnīgas un čaklas sanitāres, bet ir tādas, kas knapi kust. Ir jaukas un strādīgas medmāsas, bet ir tādas, kuras negribas redzēt. Bet algas visi saņem vienādas. Man nav skaidra Širova attieksme taupības apstākļos, ja strādā šāds personāls, kuriem ir vienaldzīgi slimnieki. Kuri atnāk uz darbu tikai nostrādāt stundas, ja iespējams tad tikai nosēdēt vai nogulēt.
Un tā netīrība, kas valdija slimnīcā!! Grīdas mazgāja tikai čaklās sanitāres, bet slimnieku skapīšus tīrīja paši jaunuzņemtie slimnieki, protams, kurš to varēja. Vispār murgs!
Mana mamma, pateicoties Ogres terapijas nodaļas vadītājai, tolaik Neilandei, un ārstējošajai ārstei Dzelmei 2000.gadā nomira sakarā ar to, ka viņu nenosūtīja laicīgi pie speciālistiem nefrologiem Rīgā. Es arii piekrītu tiem cilvēkiem, kuri izsaka viewdokli: "ja vēlies nomirt, dodies uz Ogres slimnīcu.."