Medicīnas centrs Pulss 5 - Poliklīnikas, kā arī ārstu pavirša attieksme pilnīgi pret visu
Biju pārreģistrēta pie ģimenes ārstes Ritas Draškas,Kuru, pat nebiju personīgi redzējusi viņas atvaļinājuma dēļ (un paziņojuma neesamības) , septembrī saņēmu ziņu, ka man vairs nav vispār ģimenes ārsts, jo daktere draška vienkārši vairs tur nestrādā. Ok. Sistēmā rakstīts, ka varu pārreģistrēties pie d. Graša. Reģistratūrā mani atklāti pasūta, 101 pārjautā no kurienes es izdomāju ka man jābūt ģimenes ārstam, ja man viņš vispār nav (reāli? !) . Aizejot pie graša kunga šī gada novembrī, samaksājot nepieciešamo naudu, visas "konsultācijas" laikā saskaros ar pilnīgi paviršu attieksmi, pat nepieminot viņa "medmāsu". Visa viņas uzvedība bija ārkārtīgi izaicinoša, apvainojoša, itkā esmu pati vainīga, ka pati poliklīnika reāli pazaudēja manu iepriekš izveidoto kartiņu (D. Draškas medmāsas klātbūtnē) . Acīs man skatoties, viņa teica ka "pazaudēja jūsu medicīnas karti" - uz manu jautājumu - kurš? Un ko tagad darīt? - viņa atklāti vainīja reģistratūru un pati D. Draškas medmāsu, ar kuru, protams, tagad nav iespējams sazināties.
Labi. Uzspieda, ka vajagot pārreģistrēties pie d. Graša kunga. Uzrakstīju iesniegumu. Pats ārsts konsultācijas laikā vispār neuzdeva nevienu jautājumu, tikai, - "man te rakstīts ka jums vajag 100 g l-tiroksīns. Ja tā rakstīts, tā es arī jums izrakstīšu". Nepajautājot, kāpēc man vajag, kas man ar analīzēm, kā pašsajūta - pilnīgi nekas. Itkā esmu tukša vieta un viņu problēmu galvenais iemesls. Kaut gan atnācu tīri pēc receptes - pēc zālēm, bez kurām vispār nevaru.
Pirms piecām dienām parādījās pirmā urīnceļu un kopējās infekcijas simptomātika lēkmju veidā. Dažas dienas "ārstējos" mājās, līdz ar ko sāpju lēkmes pastiprinājās un palika smagākās.
Šodien, agri no rīta, pārbaudīju, ka d. Grašs pieņem no 8 līdz 12. Plkst. 8.00 biju pie viņa kabineta, kur rakstīti pilnīgi citi pieņemšanas laiki. Paklauvēju un atvēru durvis - pat nesasveicinoties ar mani, medmāsa sāka naturali kliegt bet jebkāda attaisnojuma, ka "dakters nebūs" un punkts. Es jautāju paskaidrojumu, kā arī paziņojuma neesamību - viņa turpināja augstajā balss tonī rupji spriest par to, ka nav svarīgi, kāpēc ārsts nav - nav un viss. Es jautāju - un ko man darīt? - uz ko saņēmu tādā pašā balss tonī atbildi - "nezinu, ko gribiet, to dariet. " pēc mirkļa teica, ka daktere gončarova varēšot pieņemt.
Gāju uz reģistratūru - kur darbiniece uzreiz atšuva ar domu - gaidiet līdz kotikova atbrīvosies dienas otrajā pusē. Es teicu - kāpēc man ierosināja griezties pie gončarovas? Kas par haosu? Vēl dažas minūtes pavadot reģistratūras darbinieku publiskajā apspriešanā un viņu personīgo viedokļu nevēlāmā uzklausīšanā, viņi kopā ar priekšnieci izprieda - ka viņiem pilnīgi vienalga un vienīgais ir gaidīt kotikovas kundzi. Uz ko es mierīgajā balsī pabrīdināju, ka ja viņi neatrisina šo jautājumu tagad, es sēžos klāt un rakstu milzīgi lielu sūdzību par halāto uzvedību pret akūto pacientu.
Uzreiz izmainījās sejā, vecāku tonī un jau mierīgi teica, ka palūgs gončarovu pieņemt (lai viņa izraksta antibiotikas) .
Gaidīju 45 minūtes kamēr d. Gončarova atnākusi. Pēc man atnāca rindā vēl divi viņas pacienti. Viņa uzaicināja kabinetā, un uzreiz agresīvi teica - ko jūs te, jūt taču neesiet mana paciente. No sākuma es viņus pieņemšu un pēc tam jūs. Es viņu pabrīdināju, ka man ir akūts cistīts. Viņa drusku padomāja, apsēžās, un tomēr izdzena mani no kabineta. Vēl gaidot 10 minūtes (kas ir neciešamas pie cistīta) , beidzot tiku uz kabinetu.
Ātri un profesionāli izstāstīju par situāciju, ka ģimenes ārsta man nav, gaidīt līdz dežūrārstam nav iespējams, tā un tā. Uz ko viņa tikai nomērīja asinsspiedienu (cilvēkam, kurš satraukts un izmocīts ar cistītu! Nopietni?) . Pat nepalpējot vēderu, izsprieda no gaisa, ka nu jā, jums tas ir no ginekoloģijas.
Kad, kad sākās diagnožu uzstādīšana no gaisa? !
Kā ir iespējams, ka ārste jautā, vai es gribu nodot analīzes? !
Pilnīgi, 100% pavirša attieksme, pilnīgā nevēlēšanās iedziļināties kaut cik, es pat neteiktu - cilvēciski, bet - loģiski. Izrakstīja zāles, kas nav antibiotikas. Teica, ka vajag iet pie ginekologa. Paldies, tas ir pats par sevi acimredzams.
Uz jautājumu, vai es varu pārrakstīties pie viņas - pa taisno aizsūtīja. Nē, neņemot. Nekādu paskaidrojumu, vispār nekas. Atkal attieksme, itkā pacienti traucē dzīvot cilvēkam savā darbā.
Viss kontakts ar viņu aizņēma 10 minūtes. Pa šīm minūtēm daktere aši izrakstīja visu ko varēja un nevarēja analīžu ziņā.
Ņemot vērā, ka man nav ģimenes ārsts, kā pēc viņas domām, kur man griezties ar šīm analīzēm? Varbūt, pašai guglēt un tālāk mocīties no neizturamām sāpēm? !
Nav nekādas vēlmes griezties atkārtoti uz šo pilnīgi neadekvāto iestādi, kur ikviens dara visu, lai neko nedarītu.
P. S. : maksas tualete poliklīnikā. Maksas tualete.
Jūs nopietni? !
Komentāri (4)
Ģimenes ārste Marita Ķirsone ir tieši tāda pati. Ņirdz sejā un vienkārši ņirgājās par pacientiem.
Valsts veseliibas inspekcijai jaazinjo. Tas nav normaali.
Tur visa iestāde tāda, tāpēc arī ar milzīgu prieku un atvieglojumu aizgāju no tās miskastes. Gimenes ārste Ingrīda Latkovska identiska - ieejot kabinetā palūr uz tevi, aptuveni "ko tu te atvilkies". Pie akūta cistīta, kad gulēju mājās ar 39 temp., sāpošām nierēm un izsaucu uz mājām, nevis atnāk, bet pa telefonu nozīmē dzert TeraFlu, jo gan jau, ka gripa. Atnāca tikai tad, kad nepaliek labāk, tikai sliktāk un es saucu atkārtoti. Manam tētim covid krīzes laikā, pasaka, ka jāiet uz atkārtotu rentgenu, bet neiedod nosūtījumu, kas tā jau pie ierobežotās ambulatoro pakalpojumu sniegšanas bija vitāli nepieciešams. Bieži izrakstīja kaut ko bez jebkādām analīzēm, vienkārši pēc facecontrol. Māsiņa arī viņai pilnīgi neadekvāta - kliedza uz mani par kaut kādiem nozaudētiem papīriem. Receptītes gan naski rakstīja pa labi pa kreisi pa 5īti (pieņemu, ka dara to joprojām) un māsiņa konfekšu kastes no omītēm par receptītēm ar ziepainu smaidu pieņēma. Ginekoloģe Čaligava tādā konveijerā strādā, ka pat analīzes nevar normāli izpētīt, es gandrīz gadu nostaigāju ar problēmu, dēļ kuras pēc tam dabūju dzert ļoti stipras antibiotikas, nomainīju ginekologu, tas nesaprata, kā varēja vispār to neredzēt, jo analīzes visu uzrādīja. Urologs arī tur tāds, ka ieejot kabinetā minūtes 5 gaidīju, kad viņš beigs īsziņas rakstīt un pievērsās man, kad viņam māsiņa beidzot aizrādīja - paskatījās analīzes, pateica - jā, te ir maziņš iekaisumiņš, izrakstīja recepti un turpināja savas īsziņas rakstīt. Pilnīgs wtf. Analīzes noņemt arī tur neiesaku - tur māsiņai tikai kādā lopkautuvē strādāt, ne ar dzīviem cilvēkiem - nelaipna, asa, runā paaugstinātā tonī, rausta to roku pa galdu, tāda sajūta, ka es tur ieejot esmu viņai par kaut ko parādā. Reģistratūrā mūžīgās nenormālās rindas, kliedz uz vecākiem cilvēkiem, ja viņi kaut ko nesaprot. Kopumā attieksme un tur viss notiekošais ir drausmīgs. Pazīstu normālus ārstus, kas ātri no turienes aizgājuši, jo nespēj pastrādāt tāda bardakā, jo cik saprotu, bardaks un čūsku midzenis tur pilnīgi visos līmeņos, sākot jau no vadības.. Nesaprotu, kāpēc ir jāstrādā tāds darbs, ja riebjas to darīt. Un nestāstiet, lūdzu, par mazajām algām. Diez vai urologs pie sava milzīgā zelta pulksteņa un gredzeniem, kas bija "izlikti" pacientu apskatei, tika nopelnīts ar mazo, nožēlojamo aldziņu. Tas ir attieksmes un cilvēcīguma jautājums.
Aleksandrs Grašs, viņa māsiņa īpaši - precīzi tāda paša pieredze, kāpēc tādi indivīdi vispār strādā medicīnā?!