Latvijas Tiesību centrs - Sliktākais darba devējs
Latvijas Tiesību centrs/Nadežda Kļimoviča - vissliktākais darba devējs!!!
Nadežda Kļimoviča uzdodas par profesionālu juristi, taču īstenībā viņa ir profesionāle tikai apkrāpšanas jautājumos.
Ejot pie viņas uz darba pārrunām par jurista palīgu, viņa sasola algu Ls 500 apmērā un profesionālas izaugsmes iespējas. Pēc pārrunām zvana un saka, ka esot viņai ļoti iepatikusies, ka viņa jūtot, ar kuru cilvēku varēšot sastrādāties.
Uzsākot darbu pie viņas, pirmais šoks - līgums, kurā kategoriski tiek norādīta alga 160, ko skaitīs uz kontu, pārējo saņemšot skaidrā naudā. Uz Taviem iebildumiem tiek ņirdzīgi atbildēts - gribi te strādāt? Tavas darba tiesiskās attiecības sākas vispirms ar dokumentu kaudzi, kurus tev jāiztulko, jo viņa, lūk, ir ne tikai juriste, bet arī tulks, tas nekas, ka tu neesi tulks, nauda jāpelna, tulko! Uz taviem iebildumiem, ka valodu zināšanu līmenis, tavuprāt, nav atbilstošs, lai veiktu kvalitatīvu tulkojumu, tiek atbildēts, ka es jau neesot redzējusi, kādi mēdz būt tulkojumi, tā kā labi vien būšot. Neesi vēl paspējis tulkojumus, kad uz tava galda jau stāv 2 lielas čupas ar viņas nepagūtajiem dokumentiem, tagad tie jāraksta palīgam, tāpēc jau palīgu vajagot. Tā nju tu strādā bez pusdienas pārtraukuma, ofisā sēžot no 8:00-20:00 + ņemto darbu uz mājām. Saprotu, ka apjoms liels, taču klients jau nav vainīgs, tāpēc cenšos iekļauties termiņos. papildus visam nekad neizdaru neko tā, kā nākas. Visu laiku klausos aizrādījumus, rodas iespaids, ka darīt pareizi neko nemāku. taču sakožu zobus uz strādāju - darbs jurisprudencē man sirdij tuvs un šķiet interesants, turklāt šodien mainīt darbu un sākt atkal visu no 200Ls nav prāta darbs.
Te pienāk decembris un Nadežda Kļimoviča paziņo, ka viņa man algu 450Ls apmērā maksāt vairs nevarot, varot maksāt vien Ls 200. :D Es tā padomāju - Ls 200 par 15 stundu ilgu darba dienu? Hmm... laikam tomēr ne :D Nadežda šķiet neapmierināta ar manu atteikumu un uzreiz liek rakstīt atlūgumu, sak, ej prom, ja nepiekrīti maniem noteikumiem. Tik daudz jau no Darba likuma un savām tiesībām zinu, ka atsakos rakstīt atlūgumu. Šī uzreiz pārvēršas par fūriju - sak, tevi ar štata samazināšanu neatlaidīšu, gan jau atradīšu kādu pārkāpumu, atlaidīšot ar pantu.
Protams, pārkāpumu viņai tā arī neizdevās atrast, jo tik tiešām strādāju ar lielu atdevi un atbildīgi, turklāt uzreiz aizgāju uz darba inspekciju, uzrakstīju iesniegumu par atteikšanos norādīt īsto darba tiesisko attiecību izbeigšanās iemeslu. Tā visa rezultātā Nadežda Kļimoviča tomēr uzrakstīja rīkojumu par štata samazināšanu, taču nošņāca, ali es padomājot, kāda man alga norādīta līgumā.
Decembra beigas un janvāra sākums - pēdējais mēnesis pēc rīkojuma - man bija īsts murgs, kaudzītes uz galda tika sakrautas dubultā apmērā, papildus izdomāja, lai sašķiroju viņas gadiem nolaisto lietvedību un dažādus dokumentu paraugus no citām firmām, katru dienu mani lamāja pat necenzētiem vārdiem, un lika justies pat vainīgai, ka vispār prasu naudu, jo viņai, lūk, neesot nekādi ienākumi ("nekādi ienākumi" ir Ls 70 par vienkāršu prasības pieteikumu vai Ls 70 par vienkāršu standarta līgumu!!!). Klientu konsultēšana vispār man tika aizliegta, jo, lūk, pārāk daudz laika veltu vienam klientam, pārāk iedziļinoties viņa problēmās un dokumentos, pārāk maz naudas prasu par konsultēšanu.
Bet nu kaut kā mēnesi nostrādāju, nereti mājās izraudoties uz drauga pleca, lai nākamajā dienā no jauna sāktu paciest pazemojumus.
Gala rezultātā janvāra vidū pēdējā darba dienā Nadežda ņirdzīgi atdeva man manu darba grāmatiņu un ... pārskaitīja uz kontu algu - 450Ls vietā ~129Ls par decembra mēnesi un ap 60 Ls par janvāri, ~120 Ls - atlaišanas pabalstu un ~120 Ls neizmantotā atvaļinājuma kompensāciju. Tā nju es reāli kopā nesaņēmu pat savu nopelnīto naudu, nemaz nerunājot par visām naudiņām, kas man pēc likuma pienāktos.
Lai gan naudiņa tiešām priekš manis liela un nepieciešama, tāpēc daru visu, lai savāktu kaut kādus pierādījumus un celtu prasību tiesā pret Latvijas Tiesību Centru, tomēr pašlaik mana dzīve nokārtojusies - strādāju par juristi uzņēmumā, kur mani novērtē, un cenšos aizmirst Nadeždas laikus.
PS-Vācot pierādījumus, noskaidroju, ka Nadežda tāpat kā ar mani apgājusies vēl ar 10 meitenēm, tikai tās bijušas gudrākas un atšķirībā no manis strādājušas vien kādu 1-3 mēnešus. Arī pēc manis viena meitene tikusi tieši tāpat "piečakarēta". Pāris no meitenēm pat piekrita būt liecinieces manā tiesu lietā pret Nadeždu.
Gribētu brīdināt visas meitenes, lai, ja vien ir izvēle, nedodieties strādāt pie Nadeždas Kļimovičas viņas firmā "Latvijas Tiesību Centrs" nedz par sekretārēm, nedz par jurista palīgiem, ja vien negribiet bojāt savus nervus, iedzīvoties mazvērtības kompleksos un rezultātā saņemt kapeikas. Nadežda Kļimoviča tiešām nav labs cilvēks, turklāt ir iemanījusies savu uzņēmējdarbību vest uz citu rēķina! Ne jau velti pat manā laikā viņa meklēja naivus praktikantus, kuri nāktu pa velti sakārtot viņas skapjus, skraidīt uz pastu un pie notāra, neko juridiskā sfērā neiegūstot. Es pat dabūju rājienu, kad vienreiz paskaidroju praktikantei atšķirību starp bērna ceļošanas atļauju un pilnvaru. es nedrīkstēju dot jaunajiem juristiem nekādas zināšanas, lai mācoties strādāt ar kopētāju!
Komentāri (2)
Nekādā gadījumā nevajag šādas lietas piedot, jo turpinās ciest citi. Savukārt pieliekot punktu šai lietai, afēristes un vergtures karjēra būs apturēta.
Arī es pastrādāju pie šīs sievietes, tāpēc labi saprotu sūdzības autori.
Kopā nepilnu mēnesi. Vairāk neizturēju.
Ar mani viņa runāja tikai krievu valodā.
Lika tulkot viņas dokumentus, kaut es arī nebiju tulks.
Katru izprintēto lapu man bija jānes viņai atrādīt, lai tik neizprintēju ko lieku.
Pa telefonu lika klientiem teikt, ka viņas Latvijas tiesību centrs ir valsts iestāde (pendžas uzķērās un nāca pie mums ar lielu uzticību), veidlapās arī SIA netika iekļauts, norādīts tikai Latvijas tiesību centrs.
N.K.ir juriste, tomēr klientiem tika pasniegta kā advokāte vai notārs - atkarībā no situācijas, laikam pati kaunējās no sava līmeņa.
Mans mērs bija pilns, kad vienu dienu tiku salamāta, jo nebiju paņēmusi naudu (tolaik ap 20 santīmiem) no klienta par pastmarku. Stundu tiku lamāta par bezatbildīgu darbinieci, kas rada viņai zaudējumus. Tad nju vairs neizturēju, pateicu, ka aizeju. Viņa uz to pasmējās un atbildēja, ka ja tā, tad man nekādu algu neizmaksāšot.
Diemžēl es biju bezspēcīga, jo nekādu pierādījumu man nebija, jo abi parakstītie īgumi atradās pie N.K., tā kā viņai bija pasūtīts zīmogs un gaidījām, kad to sagatavos. Un mūsu strīdus dienā viņa demonstratīvi abus līgumus saplēsa.
Tā nu es ar asarām acīs aizgāju - turpat mēnesi biju N.K brīvpātīgais darbinieks.