Latvijas tālrunis - Sapņotājs

Es, vakarnakt guļot, redzēju sapni par kantorīti, gribu ar to padalīties: līgums ar kantorīti bija noslēgts tajos laikos, kad kantorīša pakalpojumos vēl bija jēga - tas pats g serviss tolaik vēl nebija tik populārs un ērts kā mūsdienās. Kantorītim viss gāja labi, kamēr viņu laiks pamazām sāka beigties - arvien vairāk un vairāk klientu ar viņiem vairs negribēja pagarināt līgumus. JāSaka, ka kantorīša apetīte bija visai liela - neraugoties ne uz ko, kantorīša pakalpojumu Cenas tikai auga, kas, savukārt, veicināja vēl aktīvāku klientu aizplūšanu. Tad arī, pa kluso, parādījās šis punkts par līguma automātisko pagarināšanu. Protams, neviens kantorīša klients par to nebija pabrīdināts. It kā vienkārši paraksti līgumu uz nākamo gadu un tiec ieķerts slazdā. Kantorītim jau tolaik bija reklāmas aģentu trūkums un, bieži vien, par visu vienojās telefoniski vai e-pastā. Konkrēti, manā sapnī, kantorīša aģents, nemaz nebraucot ciemos, pats parakstīja šo līgumu manā vārdā - tieši to pašu, kur pirmo reizi tika pievienots slazds - par līguma automātisko pagarināšanu. Paraksts vien attālināti līdzinājās tiem, kas bija uz iepriekšējo gadu līgumiem. Tieši šis moments arī glāba no nepamatotiem un uzspiestiem izdevumiem nākotnē. Kantorītim tika laipni paskaidrots, ka līgums vairs netiks pagarināts, un, ka ar šo neparakstīto līgumu viņi var iet 3 kvartālus tālāk. Taču kantorītis nebija gatavs atkāpties. Uz šī, no mūsu puses neparakstītā līguma pamata, kantorītis pats pagarināja līgumu un izstādīja rēķinus. Kantorīša pārstāvji ilgi un dikti zvanīja, rakstīja, sūtīja atgādinājumus un brīdinājumus, līdz kamēr nodeva šo lietu parādu piedzinējiem. Parādu piedzinēji nenovērtēja kantorīša reklāmas aģenta mākslas darbu un atteicās turpināt šo piedziņas lietu. Tikai tad kantorītis atzina savu sakāvi un atsūtīja attiecīgu dokumentu. Mans sapnis beidzās pozitīvi, taču citiem sapņotājiem novēlu nekādā gadījumā nelaist kantorīti savos sapņos!