Latvijas Kultūras Akadēmija - Normatīvo aktu pārkāpumi Latvijas izglītībā

Rakstu, lai vērstu Latvijas jauno, studētgribošo vidusskolas absolventu uzmanību uz Latvijas Kultūras akadēmijā (topošajā Latvijas Kartupeļu audzētavā) 4 gadu garumā novērotiem ētikas normu un tiesību pārkāpumiem, tadējādi cenšoties pasargāt topošos studentus no līdzīgām problēmsituācijām nākotnē, izvēloties augstākās izglītības iestādi bakalaura grāda ieguvei.
Neskatoties uz to, ka savulaik Latvijas Kultūras akadēmija (LKA) tika uzskatīta par vienu no pieprasītākajām augstskolām Latvijas studentu vidū, mūsdienu darba devēju aprindās tā tiek jau tradicionāli dēvēta par inteliģento bezdarbnieku kalvi, pamatojoties ne vien uz akadēmijas nesamērīgi izstrādāto pasniedzamās teorijas un izejamās prakses kvantuma attiecību, bet arī uz zemajiem rezultātiem Austrumeiropas un Centrālāzijas (EECA) universitāšu reitingā - 2017. gadā 1244. vieta kopējā augstskolu sarakstā, savukārt 18. vieta šī paša reitinga Latvijas augstākās izglītības iestāžu reģistrā.
Diemžēl šie nav vienīgie cēloņi studentu augošajai neapmierinātībai, kas saistīta ar LKA īstenotajām pamatstudiju programmām. Akadēmijā pēdējos gados vērojams izteikts iekšējais haoss, kam pamatā ir LKA mācībspēku neieinteresētība attiecīgo problēmu risināšanā un savstarpēji nesaskaņota profesionālā darbība, kas neizriet no LKA izstrādātajiem normatīviem. Kā piemērs minams Polijas studiju apguves kursi, kuru ietvaros no atsevišķu lektoru puses latvieši tiek raksturoti ar sarkasmu, kā arī nosodoši kritizētas ikgadējās latviešu leģionāru piemiņas dienas. Toreizējais SKS-Polija kursa vadītājs Kšištofs Širšeņš mums vēl nezināmu iemeslu dēļ vāciešus nodēvējis par fašistiem, kā arī poļu valodas kā svešvalodas apguvē aicinājis izpaust atsevišķu studentu pašreizējo attiecību statusu un iegūto darba pieredzi. Vēl satraucošāks šķiet fakts, ka LKA mācībspēki uz jautājumiem par bakalaura darba izstrādi studentiem iesaka tajos kā iestrādnes izmantot divus iepriekš LKA vajadzībām izveidotos kursa darbus, ko pēc tam bakalaura darbu priekšaizstāvēšanas dienā asi noliedz, uzsverot, ka tas īsti nav atļauts - diemžēl LKA metodiskajos norādījumos par bakalaura darbu izstrādi nav atveltīts neviens punkts, kurā tiktu atrunāta šī problēma, cik procentuāli daudz informācijas drīkst izmantot no saviem iepriekš izstrādātajiem darbiem. Savukārt, iepriekš pieminētais lekt. Širšeņš studentu socioloģiskos pētījumus Latvijas kultūras iestādēs salīdzina ar darbu "kartupeļu laukā", tādējādi noniecinot šī sektora Latvijas darbinieku ikdienu. Iepriekš aprakstīto problēmu dēļ vairāki studenti ir spiesti ņemt gadu ilgu akadēmisko pārtraukumu, kura laikā iespējams izstrādāt jaunu bakalaura darbu par citu tēmu, tādējādi 4 gadus ilgajām studijām akadēmiskā bakalaura grāda ieguvei humanitārajās zinātnēs pārtopot par 5 gadus ilgstošu akadēmisko epopeju, savukārt tiem studentiem, kuri atsevišķu pasniedzēju negatīvās un neprofesionālās attieksmes dēļ bijuši spiesti savu iepriekš izvēlēto LKA apakšprogrammu mainīt uz citu, bakalaura līmeņa studijas ievelkas pat 6 gadu garumā. Rūpīgāk painteresējoties pie citiem studējošajiem un LKA absolventiem, secināju, ka šādi studiju pagarinājumi ir ierasta akadēmijas prakse.
Diemžēl šie nav vienīgie LKA studiju vidē novērotie pārkāpumi - regulāri tiek nozaudēti studentu iegūtie eksāmenu vērtējumi par vairākiem semestriem, savukārt akadēmiskais personāls visu vainu par to mēdz novelt uz akadēmijas jaunās datu bāzes tehniskajām nepilnībām. LKA izglītības iestādē nav atsevišķi atvēlēta prakses perioda, kura laikā būtu iespējams iziet pilnvērtīgu specializācijas praksi atbilstoši studenta izvēlētās apakšprogrammas mērķim, kā arī izvērtējot studējošo pieteikumus erasmus+ ārzemju mobilitātei, bieži tiek doti neadekvāti vērtējumi no atsevišķu lka struktūrvienību puses, pamatojoties uz LKA savstarpējām simpātijām/ antipātijām ar konkrēto studentu.
Lai risinātu šajā tekstā iztirzātās problēmas vairāku grupu studenti un grupu pārstāvji vērsušies pie LKA prorektores akadēmiskajā darbā Zanes Šiliņas. Tomēr prorektore blondīnes stilā lielākoties atbild ar pretargumentiem, kāpēc ir tā un ne savādāk, turklāt uz šādām sūdzībām tiek izvērstas pretenzijas pret pašiem studentiem un viņu studiju darba neefektivitāti. Gandrīz ikviena saruna ar Z. Šiliņu tiek pārvērsta LKA reklāmā, jo prorektore parasti iesaka turpināt studijas akadēmijas maģistru programmās. Tādēļ nesen tika lūgta Valsts Izglītības kvalitātes dienesta palīdzība šo un vēl citu ar LKA saistīto problēmu risināšanā, kura dienas kārtībā ietilpst profesionāla iesniegumā ietvertās informācijas apstrāde un attiecīgās izglītības iestādes darbības izvērtēšana konkrētajā situācijā.
Kamēr šajā tekstā aplūkotās LKA problēmas vēl nav novērstas un nav rasti atbilstoši risinājumi attiecīgo seku likvidēšanā, silti iesaku jaunajiem, topošajiem studentiem, kuri nolēmuši savu nākotnes karjeru saistīt ar kādu specialitāti no plašās kultūras nozares spektra, vismaz divreiz racionāli pārdomāt, vai būtu vērts nākamos 4 (vai vairāk) dzīves gadus saistīt ar iestādi, kuras akadēmiskais personāls ir vairāk ieinteresēts audzēt personīgos kartupeļus, nevis labus, Latvijai un Eiropas Savienībai lojālus studentus ar attiecīgajām kompetencēm izvēlētajā specialitātē (ne vien teorijas bāzē, bet arī praksē).