Juridiskas konsultacijas - Detektivpakalpojumi

Jus pat iedomāties nevarat, cik cūcīgi uzvedas dažas varas iestādes personas, kuras labāk nenosaukt vārdā! Viņas politikas galvenais mērķis ir apkrāpt! Iespējamais krāpnieks darbojas, īpaši nekautrējoties un primitīvi - piedāvā pakalpojumu “par skaidru naudu”. Viņi mānās dažādos veidos, cenšas apkrāpt, dažreiz nekautrējas pielietot arī fizisku spēku, lietojot vardarbību, draudus vai izmantojot uzticību, autoritāti vai citādu ietekmi uz cietušo, taču strāda pat varas iestādē!Liekas, ka cilvēki ir kļuvusi akli un vienaldzīgi. Mēs nejūtam līdzi lielajās bēdās. Dvēsele sāp! Viegli mums pateikt - ar laiku sāpes pāries. Rīdzniece I.A cietusi no bijuša ONAP vadītāja L. Bogdanova vardarbības, kurš tagād bez sodīšanas mierīgi dzīvo un tālāk sniedz juridiskos pakalpojumus un arī strada SIA "Latrostrans" par security priekšnieku.Isāk par lietas būtību :I.A. māte visu dzīvi strādāja AS „Ventspils Nafta”. Viņa meitai uzdāvināja lielu naudas summu, kuru I.A. plānoja ieguldīt biznesā. Šo naudas summu piesavinājās I.A. neīstenotā biznesa partnere Viktorija Kviceviča no Rīgas kopā ar savu māti Ludmilu Kokoreviču . Turklāt, viņa to izdarīja samērā viltīgi, izmantojot savus līdzšinējos sakarus.I.A. nevēlējas izraisīt strīdus ar tuviem cilvēkiem, un, ieklausoties sava Ventspils kaimiņas no Dizntaru, 28 Alekseja Vasiļjeva un Svetlanas Vasiļjevas izteiktajos padomos, noalgoja detektīvus, kuri apņēmās par labu atalgojumu atgūt nozagto naudu. Diemžēl šī nauda viņai netika atlīdzināta.Turklāt, I.A. noskaidroja, ka šie paši detektīvi, kuri apņēmās viņai palīdzēt, vienlaikus ir krāpnieces Viktorijas Kvicevičas un Alekseja Vasiļjeva paziņas un piesavinājās caur L.Kokorevičas delu Slaviku nozagto naudu,Un tā tika noslēgta vienošanās ar privātdetektīviem par parāda atgūšanu viena mēneša laikā un par šo pakalpojumu no I.A. tika pieprasīta samaksa 5 tūkstoši latu apmērā, ko viņa arī samaksāja. Turpmāk I.A. no detektīviem saņēma tikai atrunas, ka viss neiet tik gludi kā gribas, bet darbs notiekot un viņai tika kategoriski noliegts vērsties valsts policijā, jo tāda rīcība sabojāšot visu viņu veiktā darba rezultātu.2007.gada augustā vīrietis, kas saucās Genādijs Popovs kopā ar šefu Juriju uzaicināja I.A. uz tikšanos Rīgas centrālās dzelzceļa stacijas picērijā un tikšanās laikā paskaidroja, ka Kokoreviča esot ļoti viltīga un vajagot viņu nobiedēt it kā ar krimināllietas ierosināšanu. Šajā nolūkā pēc viņa ieteikuma I.A. uzrakstīja it kā iesniegumu policijai par krāpšanas faktu, bēt ne prêt V.Kvicevičas, bet otrādi prêt L. Kokorevičas, un to atdeva viņam. Pēc tam līdz pat 2008.gada janvārim I.A. vairs nekādas ziņas no detektīviem nesaņēma, meklēja viņas prasot kaimiņienei Vasiļjevai u.c., taču viņus nespēja atrast, sakarā ar ko I.A. izlēma vērsties valsts policijā ar oficialu iesniegumu par attiecībā pret viņu veikto krāpšanu no Kokorevičas un Kvicevičas puses.Tādējādi detektīvi caur L.Kokorevičas delu Slaviku Kokoreviču atņema 2/3 daļas no izkraptas no I.A. naudas, par ko apsolija palīdzēt Kokorevičas gimenei izvairīties no krīminālatbīldības.Tūlīt pēc I.A. iesnieguma policijā pret viņai tika vērsts psiholoģisks terors, palika sliktas attiecības ar kaimiņiem Vasiljevim, kuri viņai ieteica tos detektīvus, pa telefonu īsziņu veidā viņa sāka saņemt dažādus draudus, pasta kastītē tika mestas zīmītes ar dažādiem draudiem, tika sasita stāvvietā stāvošā vīram piederošā automašīna...I.A. atriebjas par to, ka viņa nepadodas un turpina oficiālajās instancēs aktualizēt lietu prêt Kviceviču un Kokoreviču, kas regulāri noklust un netiek atrisināta...Šie paši detektīvi novēroja, kad I.A. vīrs aizbrauks uz darbu, tad ielauzās viņas mājā, saķēra viņu, uzlika roku dzelžus, neņemot vērā faktu, ka tajā brīdī sieviete bija stāvoklī, paņēma viņas 11-gadīgo meitu, kura slimo ar bronhiālo astmu,un (bēt tāgād bērnām ,ka stressa rezultats, ir palielināts onkomarķieris) un ieslēdza raudošo, nevainīgo bērnu patversmē „Paspārne”, ignorējot to, ka bērnam konkrētajā brīdī bija grūtības ar elpošanu. Viņi apsūdzēja I.A terorismā, kā arī faktā, ka viņa vēlējusies nogalināt lietas (kurā I.A. pati bija cietusī) izmeklētāju B. Bukovsku, rakstot uz viņas tālruni izmeklētājai vērstas draudu vēstules. Pa ceļam viņi nobaidītai sievietei draudēja, ka viņa vairs neieraudzīs savu meitu, ja viņa neparakstīs kaut kādus papīrus, ko viņi centās viņai piespiest apstiprināt ar savu parakstu. Konkrētajā brīdī I.A. sākās toksikoze, jo viņa nav īpaši jauna un grūtniecības pirmās nedēļas noritēja ļoti smagi. To apliecina fakts, ka pati ārste - ginekologe iesāka viņai pagulēt slimnīcā līdz 12. grūtniecības nedēļai, jo jebkurā brīdī viņai varēja būt nepieciešama hospitalizācija. Toksikozes dēļ I.A. sāka vemt mašīnā, kurā viņi viņu iesēdināja, pēc neilga brīža šie cilvēki apturēja šīs mašīnas kustību, atlauza I.A. rokas, paņēma šļirci, kurā bija nezināms saturs, un injicēja to I.A. vēnā.I.A. zaudēja samaņu.Kad viņa attapojas, konstatēja, ka guļ cietuma kamerā (atrašanās vieta – Rīga, Gaujas iela 15) bez matrača, segas un gultas veļas. Viņa pamodas ar briesmīgām sāpēm rokā un lipīgu, nepatīkamu sajūtu cirkšņos. Kad palūkojas uz savu vēnu, ievēroja, ka tā visa bija asinīs. Viņa parādīja kameras kaimiņienei savu roku, un viņa nošausminājās. Kad I.A. aizgāja uz tualeti, konstatēja, ka rokai, kurā tika injicēta šļirce, ir sākusies asiņošana, jo uz veļas parādījās tumši sarkani plankumi. I.A. nobaidījas, apgūļas uz aukstas dzelzs gultas, savukārt kameras kaimiņiene izsauca cietuma ārstu. Ārste, ļoti nopietna sieviete, apskatīja I.A. roku un pajautāja, ko policisti viņai ir izdarījuši, apsolot sūdzēties par policistu veiktajām darbībām pret sievieti. Pēc tam I.A. visu dienu vadāja pa kaut kādām tiesām, piespieda atzīties visā, ko viņa nav darījusi, draudēja, ka noslēps pie viņas narkotikas un iesēdinās uz visu mūžu cietumā, ja neparakstīs viņu izveidoto atzīšanos, savukārt vakarā viņu palaida mājās, nemaz neapvaicājoties, vai viņai pietiks spēka, lai nokļūtu līdz savai mājvietai.Kaut kādā veidā, atrodoties pusnemaņas stāvoklī, I.A. kļuva līdz autoostai un dodas uz Ventspili. Nākamajā dienā viņa vēlējas izņemt savu meitu no patversmes, taču viņai tas netika atļauts, jo, kā izrādās, šādas rīcības veikšanai viņai bija nepieciešama Ingas Ozoliņas atļauja, kura I.A. apsūdzēja terorismā. Izsmelta I.A., izmantojot visas iespējas, tomēr panāca meitas izlaišanu no patversmes, taču bērnam bija ļoti smaga psihiska trauma. Viņa nesaprata, kāpēc ap viņu ir bijuši nikni vīrieši un sievietes, turklāt, kopš tā laika viņa rausta valodu un slikti guļ.Nav saprotams, kādēļ šie cilvēki ņirgājās par bērnu? Kāda iemesla dēļ tas notika? Taču tā dēvētajiem „detektīviem” visi līdzšinējie realizētie notikumi nebija pietiekami – I.A. kaimiņš Aleksejs Vasiļjevs, Popova draugs un līdzgaitnieks, par konkrētu finansiālu atlīdzību ar prieku parakstīja iesniegumu, ka I.A. it kā ir narkomāne un psihiski slims cilvēks. Taču policistu bandas organizētās un pret nevainīgu I.A. vērstās rīcības ar šo notikumu vēl nebeidzās. Pēc neilga laika I.A. tika nosūtīta uz izmeklēšanu psihiatriskajā slimnīcā, kas atrodas Rīgā, Tvaika ielā 2, tas tika veikts ar mērķi viņu atzīt par nepieskaitāmu cilvēku. Nesanaca. I.A. atzīta par normālu ,psihīski veselu, pieskaitāmu cilvēku.Prokurorei Kepsnai un policistei Ozoliņai bija savi plāni, kuros neietilpa vēlēšanās atbrīvot I.A. no ciešanām un ņirgāšanās! Taču, viņi gaidīja, kad sieviete atnāks pie viņiem ar lielu naudas maku! Tāpēc, Ozoliņa tik brīvi safabricēja pēc L. Bogdanova lūguma prēt I.A. krīmināllietu un bezkaunīgi noviltoja liecenieces S. liecības, jo ši krimināllietu nebija planots atdot tiesai un apliecināt ar to skaidri redzamo fabrīkacijas faktu! Viņas, protams, un tagad nevar atsaukt savas apsūdzības, jo tajās ir ieguldīts tik liels apjoms „darba” pec viltotu detektīvu L. Bogdanovu un Popovu luguma. Viņas vienkārši ignorēja I.A. un viņas advokatu A.B. lūgumu atrāst īstu nozedzinieku, nevis ņirgaties par sievieti, un (kā jau agrāk bija vienojušās) turpina aizstāvēt savas fabrikācijas, šobrīd jau pievelkot sūdzības pret I.A.„aiz ausīm”, jo skaidrs , ka īstais nozedzinieks atrodas starp pašiem policistiem-„detektīviem”!Šie „detektivi” izmantoja savu dienesta stāvokli un piesavinājās nozagto naudu, un viņi turpina I.A. pazemot caur vāra iestadiem! Viņi taču jau paguvuši šo naudu iztērēt! Izturēties nekaunīgi, lai salauztu sievietes garu, lai viņa vairs nespētu atgūt naudu , lai viņa nevarētu izpaust viņu darbības un atklāt visu to, ar ko viņi nodarbojas vai kā ņirgājas, jūtot savu nesodāmību kā kādreiz 1953. gadā, kad bija pieņemts cilvēkus vienkārši apvainot tajā, ko viņi nebija darījuši, vienkārši tāpat, lai iedzītu bailes citiem un liktu paklausīgi atvērt maciņu, kad atnāks „dusmīgais onkulis”?Cik ilgi viņai vēl jācieš šāda pazemošana, cik ilgi tiks pārkāptas viņas kā cilvēka, kā pilsones, kā sievietes un kā mātes tiesības, neviens neatbīld.Safabriceta krīmināllieta pret I.A. ir ierosināta saistībā ar to, ka viņa vienkarši pārtrauca veikt naudas izmaksas ķēdīti detektīviem. Viņai gluži vienkārši beidzās nauda, un I.A. viņiem kļuvusi neinteresanta kā naudas izkrāpšanas un šantāžas objekts. Bet…Policiste Ozoliņa varēja atrast īsto noziedznieku, taču lietas vešanas laikā viņa nesteidzās to realizēt, turklāt šī lieta jau no paša sākuma bija vērsta vienīgi uz to, lai apspiestu I.A. kā personību! Kāpēc?Pamatojoties uz minēto informāciju, iespējams secināt, ka draudus profesionālajai izmeklētājai Bukovskai ir veicis neviens cits kā viens no Bogdanova palīgiem - agressīva persona, kura pazīstama un līdzīga agressīvai policistei Ozoliņai. Pašai Ozoliņai agresija ir raksturīga, tā turpinājas visu mūžu, jo viņa strāda ar šausmīgu un nekontrolējumu agressiju!Būtiski ir minēt faktu, ka „detektīvu” tālruņu numuri atrodas pie izmeklētājas S. Ventspils policijas nodaļā, par ko I.A. vairākkārt ir ziņojusi Ozoliņai. Ozoliņa bez grūtībām varēja noskaidrot, kam šie numuri pieder, taču viņa kategoriski atteicās un nevēlējās to darīt, tādējādi neievērojot šo faktu.Kaimiņš Vasiljevs personiski sarakstījās ar Ozoliņu. Viņš nevarēja sniegt kādu pamatotu informāciju par lietas būtību. Viņam nebija iespējams atklāt kādu sliktu faktu par I.A., tādēļ viņš izdomāja stāstu, ka viņa it kā ir sastrīdējusies ar viņa sievu skolotājas dēļ un ber viņam uz grīdas saulespuķu sēklas… Jāsaka gan, ka I.A. dzīvo mājas otrajā stāvā, bet viņš - trešajā. Līdz ar to rodas jautājums, kuram būtu jāber saulespuķu sēklas? Vai Ozoliņa varētu ņemt vērā tādas smieklīgas un bērnišķīgas liecības lai uzsākt Krimināllietu???Ir muļķīgi apgalvot, ka pēc tam, kad I.A. attiecības ar kaimiņiem Vasiļjeviem pilnībā sabojājās, viņa slepeni varētu būt ar viņiem uz vienu roku un rakstīt īsziņu ar brīdinājuma tekstu, kas pauž prasību, lai viņi apgalvotu, ka I.A. viņus nepazīst. Kam tas jāsaka un kāpēc?Leonīds Bogdanovs, kuru I.A. iepazinaja ar Alekseja Vasiļjeva un Genādija Popova starpniecību, sevi iepazīstināja kā detektīvs Juris, sameklējot viņai labu advokāti – Tamāru Č. Kā vēlāk tika noskaidrots, viņa Leonīdam Bogdanovam sniedza ziņas par procesa pret Kviceviču un Kokoreviču norisi. Bogdanovs, darbojoties ar fiktīvu personu starpniecību, internetbankā pieejamās informācijas izmantošanas ceļā izmānīja no I.A. zināmas naudas summas par sniegtajiem pakalpojumiem. I.A. tika piedāvāti daudzveidīgi pakalpojumi - atdot nozagto naudu, samainīt un pārdot dzīvokli Dzintaru ielā, noņemt no I.A. tālruņa noklausīšanās ierīci, kā arī izmaksāt kompensāciju par to, ka detektīvi „sevi ir atklājuši”.Daudzus gadus pēc visa notikušā un, konkrēti, pēc Ozoliņas “medicīnīskas pālīdzības”, (turklāt šajā laikā par 7 gadiem ir norisinājušies milzums notikumu) I.A. aizmirsa, kādā secībā „detektīviem” veikusi maksājumus - 3000 latus, 5000 latus vai 4000 latus. To I.A. nevar atcerēties, taču zin tikai to, ka tad, kad viņa beidzot sapratu, ka no viņas vienkārši tiek izkrāpta nauda, viņa šos maksājumus pārtrauca, aprēķinot, ka izdevumu summa par tā saucamajiem detektīvu pakalpojumiem pārsniedza redzamo rezultātu. Viņa to vēlējas atgūt, jo viņai tika solīts, ka viss norisināsies ātri, taču tas nenotika.Par to ir informēts pats Vasiļjevs un policiste Ozoliņa, jo viņiem jau iepriekš bija zināms, par ko I.A. tiks apsūdzēta. Dīvaini, vai ne?Gribas teikt, ka tālruņa, no kura tika nosūtīta minētā īsziņa Bukovskai, netika atrasta nedz mājā, kurā I.A. dzīvo, nedz arī dzīvoklī Dzintaru ielā! Turklāt I.A. nepārtraukti katrā protokolā paus apstiprinājumu un parakstījas zem sava uzvārda par to, ka viņa nekādus draudus nav rakstījusi!I.A. vairākas reizes ir izsaukusi municipālo policiju, lai nomierinātu psihiski nelīdzsvaroto Vasiļjeva sievu Svetlanu, kas, vēršot draudus pret I.A., lauzās viņas dzīvoklī un sita pa durvīm. Tad tika ierosināta krimināllieta saistībā ar faktu, ka viņa I.A. ir izteikusi draudus. Dīvains ir fakts, ka arī pati lieta tika ātri izbeigta „pierādījumu trūkuma dēļ”, kaut gan to daudzums bija pietiekami liels. Divaini, vai ne?Pats Vasiļjevs Ozoliņai iesniedza īsziņu tekstus, kas izdrukāti no viņa sievas tālruņa. Tas skaidri atklāj iemeslu, kura dēļ viņas vidū radās konflikts. Kaut arī netiešā veidā, tomēr tas apliecina Vasiļjevu līdzdalību palīdzības veikšanā Bogdanovam, safabricējot pret I.A. vērstus kompromitējošus faktus jebkurā virzienā. Bogdanova un viņa draugu mērķis ir skaidrs – sanaidot I.A. ar Bukovsku un ne tikai ar viņu un uzvest viņu uz nepareizām pēdām, tādējādi novirzot viņu no pareizi izvēlētā virziena. Izmeklētāja Bukovska pietiekoši daudz paveica, lai lietas izskatīšana pret Kviceviču un Kokoreviču sāktu virzīties uz priekšu. I.A. bija viņai par to ļoti pateicīga. I.A. centas ar viņu veidot pēc iespējas personiskāku komunikāciju, kā arī viņu pasargāt – I.A. viņai nezvanīja, viņas tālruņa numuru pat neierakstīja savā telefonā, lai, zinot, ka sarunas tiek noklausītas, lieku reizi viņai netiks zvanīts.I.A. visu šo laiku atrodas stresa stāvoklī! Jau 7 gadu garumā sieviete spiesta dzīvot šādos apstākļos, kā rezultātā viņas arteriālais spiediens un cukura diabēts pastāvīgi progresē, ārsti viņai izraksta arvien jaunus un jaunus medikamentus, taču stress un dziļā sarūgtinājuma sajūta saistībā ar aprakstīto situāciju, kad tika pazemota, apzagta un apmelota, acīmredzami ietekmē un pasliktina viņas veselības stāvokli.Kad viņa saviem kaimiņiem, kuri I.A. iepazīstināja ar „labajiem zēniem” no Rīgas, izteica pretenzijas, viņi dažādos veidos sāka provocēt skandālus. Piemēram, 2008. gada 8. maijā tika sasista I.A. viram piederoša mašīna autostāvvietā, kas atradās blakus uzņēmumam, kurā strādā Aleksejs Vasiļjevs.Tāpat “ detektīvi “ pret I.A.centās noskaņot viņai labi pazīstamu taksistu Vladimiru , kas tika īstenots, iesaistot Bogdanova paziņas.Būtiski ir minēt faktu, ka I.A. nekad un nekur nav atzinusi savu vainu, un pulksteņa laiks (plkst. 10.00), kuru savā protokolā ir viltojusi policiste Ozoliņa, ir uzskatāms par nepareizu.I.A. vienmēr un visur ir apliecinājusi, ka Rīgā ierodas pēc plkst. 11.00 un neatzīst savu vainu! Turklāt galīgajā apsūdzībā zem sava paraksta viņa rakstiski apliecināja, ka nepiekrīt pret viņas izvirzītajām apsūdzībām un protokolā norādītajām pulksteņa laikam, kuru ir viltojuši cilvēki, lai tādējādi safabricētu krīmināllietu. Jāatzīst, ka Ozoliņa izmantoja dažādas viltības, lai I.A.maldinātu. Viņa I.A. nolasīja rokrakstā veidotu tekstu, kuru nevar salasīt. Tekstā bija minēta pilnīgi atšķirīga informācija salīdzinājumā ar to, kuru viņai nolasīja Ozoliņa. Pēc tam Ozoliņa veikli piespēlēja dažas lapiņas, kuras I.A. bija jāparaksta, taču I.A. intuitīvi sajuta krāpšanu un centas zem sava paraksta pierakstīt to, ka nepiekrīt izvirzītajai apsūdzībai. Jautājums, kas saistīts ar I.A. parakstu katrā nopratināšanas protokolā, ir pilnībā safabricēts.Turklāt I.A. uzsver, ka tas īstenots katrā nopratināšanas protokolā. Ozoliņa minēto vēstuli, kuru I.A. vajadzēja parakstīt, varēja parādīt veidotu datorrakstā , izdrukātu printerī, ātri, ērti un visiem saprotamā veidā. Šādā gadījumā I.A. un viņas advokāts visu šo safabricēto lietu varētu izprast jau no paša sākuma, nekavējoties iesniedzot sūdzību augstāk stāvošajās instancēs. I.A. vairākas reizes ir Ozoliņai sacījusi, ka tad, kad S. viņu sagaidīja stacijā, viņas pa ceļam satieka S. paziņu. Šīs paziņas vārdu zina tikai pati S., kuru arī vajadzētu uzaicināt kā liecinieci. Klausoties I.A. minētājā ierosinājumā, Ozoliņa visu laiku tikai apstiprinoši māja ar galvu, taču, kā tas vēlāk atklājās, viņa neko nebija izdarījusi. Visur - visās iespējamajās instancēs - tika runāts par to, ka šāda lieciniece eksistē, taču šis fakts joprojām tiek noklusēts.Kāpēc? Uz šo jautājumu var atbildēt tikai Bukovskai izpausto draudu īstais izteicējs, vards kuram ir LEONIDS BOGDANOVS!Lūdzu, kurš ir kļuvis par krāpniecības upuri no Leonida Bogdanova, Ingas Ozoliņas, Galinas Ķapsnas, Svetlanas Vasiļevas un Alekseja Vasiljeva, lūdzu nekavējoties rakstiet mums uz e-pastu [slēpt]@yahoo.com