Jelgavas poliklīnika - Laboratorijas darbinieki

Sveiki, nezinu vai šī ir sūdzība, drīzāk dvēsels kliedziens;). Man bija nepieciešams nodot asins analīzes, jo drīzumā man ir paredzēta operācija. Atnācu, reģistratūrā man laipni paziņoja, ka ir jādodas uz 108. kabinetu, ko arī izdarīju. Ļoti iepriecināja, ka nebija liela rinda un jau pēc 10 minūtēm biju kabinetā, kur mani sagaidīja laborante. Iedevu savu nosūtījumu, tad sākās brīnumi. Nezinu, darbiniecei vajadzēja man augstprātīga tonī paziņot "bet jūs zināt, ka tas ir par maksu?" (nē, tāpat atnācu), atbildēju, ka jā. Tālāk viņa man pastāstīja, ka analīžu rezultāti būs nosūtīti ārstam, es biju nedaudz izbrīnīta, jo ārsts man pateica, ka pati varēšu šos rezultātus saņemt un doties uz slimnīcu. Laborante atkal izrādīja labu audzināšanu un atcirta, ka neko nezinot.
Labi, tad sekoja nākamais solis, man teica, ka HIV analīze būs tikai otrdien, bet es zvanīju trešdien uz reģistratūru, kur man skaidri pateica, ka analīžu rezultāti vienmēr ir gatavi nākamās darba dienas pēcpusdienā (nezināju, ka bija jāmin konkrētāk, bet reģistratūrā jau arī muļķi nesēž, vai nē? Taču neviens nemēģināja noskaidrot kādas tieši asins analīzes man ir nepieciešamas.) Labi, tad es uzdrošinājos vienkārši pajautāt, vai notiek tāda prakse, ka slimnīca var pazvanīt un par rezultātiem pajautāt, atbildes, protams, nebija („grūti teikt"). Saprotu, ka laboranti tādas nianses varētu nezināt, bet vai zobi izbirs, ja vienkārši pateiks, lūdzu, pajautājiet savam ārstam? Laikam poliklīnikas darbiniekiem tas šķiet pašsaprotami, bet man nē, man ir tiesības būt muļķim, it īpaši ņemot vērā, ka šī poliklīnika nav valsts, bet gan SIA un es naudu maksāju ( pāri 30 Ls sanāca šoreiz). Lieki piebilst, ka uz manu miermīlīgu "Visu labu", es dzirdēju kautko līdzīgu "mhm".
"Patīkamās" emocijas sagādāja arī 301. kabinets. Kad ienācu, tad pirmais ko dzirdēju bija "Ko Jūs gribējāt?". Pierakstīties uz šūšanas kursiem! Tiešām šajā poliklīnikā vārds "labdien" ir tabu? Un atkal, īsti nesapratu, kam tad sūtīs analīžu rezultātus, jo pajautāja arī ģimenes ārsta uzvārdu. Es atkal biju tik nekaunīga pārprasīt, sekoja atbilde "nu, pie... taču!" (muļķe esi, vai??).
Iespējams, ka šī sūdzība liksies pārāk emocionāla un arī, iespējams, pilnīgi nepamatota. Man, savukārt, tomēr šķiet, ka ja jau Jelgavas poliklīnika nav valsts iestāde, bet gan uzņēmums, tad pacients vairs nav tikai pacients, bet gan klients. Pret klientu ir jaizturās vismaz laipni.
Man līdz šīm tiešām nebija tik nepatīkamu incidentu un es svēti ticēju, ka cilvēks baltajā halātā neskatoties uz nogurumu, nelielu algu un lielām rindām, tomēr strādā, lai palīdzēt, nevis novest cilvekus līdz asarām.