Jāņa Rozes Grāmatnīca T/C "Alfa" - Apsarga attieksme
Labdien.
18 augustā izdomāju ar bērniem aizbraukt uz kino uz Tirdzniecības centru Alfa un pie viena apvienot šo to nopirkt skolai. Vienmēr bērnam skolai visu pērku šajā grāmatnīcā bet tagad nezinu vai to darīšu arī grāmatas bērniem pērku un diezgan bieži.
Situācija kas radās bija šāda ieejot ar diviem bērniem grāmatnīca vienam 9 gadi otram 3 gadi protams ka staigājam skatāmies ko vajag bet mums nemitīgi seko apsargs un skatās virsū it kā būtu atnākušas zagt, bet tas ir sīkums salīdzinājumā ar to kas notika tālāk kā jau tas ir normāli mazākajam bērnam apnika un viņš saka kasķēties veikalā, kas neteikšu ka bija klusa par ko varu atvainoties bērna vieta bet apsarga rīcība bij šāda vel joprojām no mums neatkāpjot ne soli viņš pienāca pie mazā bērna un paņēma viņu aiz rokas un teica ja tu tā ļlausi pa veikalu tad es tevi izmetīšu ārā kas man tai traci visa pat nesanāca neko aizrādit jo vel tai bridi maksāju par preci bet stāsta morāle ir tāda kā svešs cilvēks var pienākt un aizskart manu bērnu ar kādām tiesībām, ceru ka grāmatnīcas priekšniecība šo izlasīs nav mērķis to pasniegt visai pasaulei bet mājas lapa nevarēju atrast lai uzrakstītu privāti. Ieteikt varu tikai vienu lai piedomā ko pieņem darbā jo manuprāt nekur nav uzraksta ka kāds ir tiesīgs aizskart vai mest bļaujošu bērnu ara no veikala.
Paldies par sabojāto dienu.
Komentāri (8)
Tātad bērna bļaušanu veikalā, jūs uzskatāt par normālu, bet apsargam pēc jūsu ieskata nav tiesību veikt savus tiešos darba pienākumus? Jums vispār ir kaut kāda nojausma, par savām tiesībām un pienākumiem? Tas bija jūsu pienākums nomierināt savu bērnu, ar ko jūs netikāt galā, apsargam ir tiesības izraidīt no veikalu apmeklētājus, kuri neievēro uzvedības normas. Šausmas, kas no tiem nabaga bērniem izaugs ar tādu māti!!
"par ko varu atvainoties bērna vieta"
Anna, tev vajag atvainoties ne 3-gadīga bērna vietā, bet savā vietā par savu bezdarbību! Tavs pienākums ir bērnu nomierināt, ja saniķojas, nevis pieņemt par normu, ka saniķojies kliedzošs vai raudošs bērns apkārtējiem ir jāieņem ar sapratni, kamēr tu, redz, esi aizņemta. Es pats esmu uzaudzinājis no šī vecuma savus bērnus un zinu kā tas ir. Bet zinu arī to, ka nekad neesmu pieļāvis situāciju, ka bērns veikalā taisa savas kaprīzes, un es tai laikā mierīgi iepirktos tālāk. Audzinām sevi, lai bērni aug un izaug audzināti. Pieskatīsi savus bērnus pati, tad neviens svešais uz viņiem ir neiedomāsies ko pateikt.
Bērna niķošanās ir pilnīgi normāla parādība. Viņam ir pilnīgas tiesības niķoties. Kā savādāk viņš pateiks, ka viņam ir garlaicīgi, karsti, neērti, gribas ēst utt. Mammas pienākums ir parādīt bērnam, ka viņa viņu saprot un pēc iespējas ātrāk iet ārā no veikala (pārtraukt iepirkšanos un atnākt, kad bērns ir nomierinjāies vai samaksāt un iet prom). Arī mans bērns niķojas, krīt gar zemi. Tieši tāpēc es neeju iepirkties viena - varu jebkurā brīdī paņemt savu neapmierināto bērnu un iziet mierīgākā vietā. Apsargam nebija absolūti nekādu tiesību vērsties pie bērna! Viņš drīkstēja vērsties tikai pie mammas!
Protams! Loģiski, ka mammai nevajadzēja savam 3-gadīgajam bērnam ļaut klīst vienam pa veikalu, kamēr viņa aizņemta ar iepirkšanos. Ja mamma pieskata par bērnu un pret apkārtējiem, tai skaitā pret veikala darbiniekiem izturas ar cieņu, tad viņa tiešām izdarītu tā, kā tu saki - noliktu preci pie kases, painformējot, ka atnāks pēc brīža, paņemtu savu mazo, izietu no veikala, nomierināto mazo niķi, un tad turpinātu savas lietas.
Bet te tak tā nesaprotam! Mums vajag, ka visi mūs pieņem tādus kādi mēs esam un pajāt uz apkārtējiem! Tik savas tiesības skandinām!
Parazītu moto - "man ir tiesības". Protams, ir tiesības, bet ir arī pienākumi! Un par tiem regulāri kaut kā sanāk piemirst. Ejam uz veikalu, pienākumus (un bieži vien arī smadzenes) atstājam mājās. Ejam kā uzvarētāji - mēs taču esam klienti, mums ir tiesības. Citiem nav - apsargiem, pārdevējiem, kasieriem. Viņiem nav tiesību, tiesības ir tikai mums. Tiesības brēkt uz kasieri, kurai beigusies kases lenta, uz apsargu, kurš paņem bērnu aiz rokas, lai piesaistu viņa uzmanību, lamāt citas nodaļas konsultantu, par nekompetenci. Jo tas ir viņu pienākums, nodrošināt mums servisu, lai dodoties uz veikalu mēs varētu aizmirst par saviem pienākumiem. Tieši šī iemesla dēļ cenšos pēc iespējas retāk apmeklēt veikalus, jo arī pašam reizēm gadās "smadzenes palika mājās".
Jā, bērnam ir tiesības niķoties! Bērns niķojas, ja ir neapmierināts un tas norāda ka TU ESI NEKAM NEDERĪGA MĀTE, jo nespēj pienācīgi rūpēties par savu bērnu. Un no šī izriet, ka tev nav tiesību audzināt bērnu!
Turpināsim vēl cilāt tiesības?
Anna, var būt nākamajā reizē, zinot sava bērna raksturu un uzvedību, kritiskāk izvērtēsi, kur ņemt viņu līdzi un kuros veikalos tomēr labāk ir neiet.
Visi vis apkārt vienmēr visā ir vainīgs, protams ar tādu attieksmi ir vien vienkāršāk dzīvot...
Anna! Iemācieties sūdzības rakstīt bez kļūdām!
Ieteikums Annai: pirms vairojies, sākumā iemācies rakstīt! Nevar gaidīt, ka cilvēks, kas pat nemāk izveidot loģiskus teikumus, spēs parūpēties par bērnu.