Imunologs Lauris Līcītis - Slikts serviss

Līcītis atstāja ķerta un pārmērīgi alkoholu lietojoša ārsta iespaidu

ģimenes ārsts nosūtīja pie imunologa.

Pie dr. Līcīša bija iespējams pierakstīties praktiski uzreiz. Pirms tam palasīju internetā atsauksmes, ka ārsts visiem uzmācās ar sevis izplatītu brīnumlīdzekli - ziemeļbriežu ragu izstrādājumu; cerēju, ka no tā varēs izvairīties.

Uz vizīti ierados laicīgi, sagatavojusi ģimenes ārsta ieteiktos analīžu rezultātus.

Līcītis vizīti nesāka laikā, jo staigāja apkārt pa telpām un izteica noderīgus komentārus citu kolēģu pacientiem. Diezgan skaļi runājot, norādīja, ka pacientiem vajadzīgs lietot vilkābeli un lai būtu vieglāk saskaitīt - var iesvērt plastmasas maisiņā.

Es pieklājīgi gaidīju līdz vilkābeles sarunas beigām un tad ārsts iesauca mani savā kabinetā.

Manu vārdu vai aizpildīto anketu, protams, ārsts nebija papūlējies apskatīt. Kad mēģināju pasniegt analīžu rezultātus, līcītis mani diezgan asi apsauca, sakot lai neuzbāžos viņam ar savām analīzēm (visticamāk, jau šajā brīdī viņam bija skaidrs kādu vilkābeles un brieža ragu devu viņš man parakstīs) .

Kad aprakstīju Veselības problēmu, līcītis pasmējās un prasīja kāpēc es vispār ar tādu lietu pie viņa nāku? Nu, varbūt tāpēc ka mans ģimenes ārsts uzskatīja, ka šis ir imunologa kompetencē? Bet, es protams, sapratu, ka līcīša kungam ir krietni augstāka kompetence, tad nu nesprēgāju.

Pēc tam sākās dažādi interesanti jautājumi. Lai gan aprakstīju problēmu uz sejas, saruna uzreiz pārgāja uz dzimumorgāniem. Citējot līcīti “apakšējā stāvā arī ir tādas problēmas? ”. Samulsu un pārjautāju “kā lūdzu? ” uz ko ārsts beidzot spēja tiešā tekstā lietot medicīniskāku terminu par “apakšējo stāvu”.

Kad teicu, ka nē, līcītis tik nosmējās un teica “nu, tas ir tikai laika jautājums”. Es, protams, neesmu speciāliste, bet komentārs likās ļoti dīvains ikvienam kas dzirdēja sarunas atstāstu. Problēma bija absolūti nesaistīta ar dzimumorgāniem.

Šajā brīdī mūsu saruna strauji aprāvās, jo ārsts manā klātbūtnē sāka runāt pa telefonu. Turpat sēdot uzzināju daudz aizraujošas lietas par ārsta privāto dzīvi - cikos beigusies ballīte, kādā laikā viņš gājis gulēt un kādas ir mašīnas tehniskās problēmas.

Pēc 5 minūšu klausīšanās pieklājīgi pateicu, ka pagaidīšu uzgaidāmajā telpā kamēr viņš izbeidz sarunu.

Šis daktera kungam negāja pie sirds. Viņš sāka saukt lai taču es nemuļķojoties, tūlīt beigšot. Tad skrēja man pakaļ pa gaiteni, paralēli risinot savu sarunu.

Beigās sarunu nobeidza un es pieļāvu kļūdu aizejot atpakaļ uz ārsta kabinetu. Līcīša kungs beidzot pajautāja manu vārdu, bet tikai tāpēc lai sāktu lasīt man lekciju par to ka nevajagot jau man (? !) tā uzvesties. Un ka mans pienākums ir pagaidīt ja viņam ir kāds zvans. Norādīju, ka man jau nav grūti pasēdēt uzgaidāmajā telpā, ja reiz viņam kas runājams, bet tas līcīša kungam īsti nerūpēja, jo viņš turpināja malt savu.

Beidzot viņš atgriezās pie vizītes tēmas un vēlējās veikt izmeklējumu. Turpinot skaļi lasīt lekciju par manu uzvedību (un, gluži kā labam pārdošanas speciālistam, aktīvi atkārtojot manu vārdu) , viņš pienāca klāt un pavēlēja sēdēt, kamēr pats izstiepa uz priekšu abas rokas, nekādi nekomentējot ko plāno darīt. Izstiepu roku, lai ar žestu viņu apturētu (viņam nepieskaroties) , kad līcītis sāka saukt lai neskaros viņam klāt, tajā pašā laikā mēģinot ar abām rokām pieskarties man.

Nogurusi no šīs izrādes, sapratu, ka manas analīzes nevienu neinteresē, rezultātā tāpat būs jāizlieto pus kilograms vilkābeles, piecēlos kājās un gāju prom.

Uz šo līcītis atkal skrēja pakaļ, saukdams lai nomierinos, ka viņš jau tikai limfmezglus gribēja aptaustīt.

Man ejot ārā pa biroja durvīm, ārsts beidzot saprata ka man nav ne mazākā nolūka vizīti turpināt un sāka saukt nopakaļ, lai es atpakaļ vairs nenākot. Vismaz par šo nosmējos.

Laikam biju ārstu dziļi aizskārusi, jo pēc tam sekoja sazināšanās mēģinājums īsziņu formātā. Neatbildēju.

Kopumā - ja kādam trūkst laba briežu ragu vai vilkābeles deva, droši iesaku apciemot līcīti. Brīvo pieraksta vietu ir daudz un jautra izrāde garantēta!