HK Bestway - Krāpšana
Internetā parādījās Skaistas kurpes, ādas par 30 eu ar pēcmaksu. 24.03.2025. Dpd rakstīja, ka piegādās man pasūtīto preci. Kurjers atveda paciņu, no kartes bija jāpārskaita 30 eu. Kad pēc tam atvēru, tur iekšā nebija mana pasūtītā prece, bet kaut kādi imitācijas īsi zābaķeļi ar pilnīgu nepareizu izmēru. Kad sāku meklēt firmu, tāda nekur nav atrodama vairs, dpd pateica, ka viņi nosūta vienalga ko viņiem piedāvā, interesējos arī swedbank, lai atgriež manu naudu, bet laikam tas vairs nav izdarāms. Ko policija guļ, ja ir tik daudz sūdzības par šo firmu?
Komentāri (5)
Jā, kurjeri nav izmeklētāji, bet pārvadātāji. Viņi tikai piegādā no punkta A līdz punktam B. Bet vai Jūs rakstījāt iesniegumu policijai? Ja nerakstījāt, tad viņiem nav pamata pievērst uzmanību šiem krāpniekiem. Diemžēl pilns internets ar visādiem krāpniekiem, un diez vai viņus var apkarot, ja apkrāptie neraksta iesniegumus...
Toties "tautas policija" nekad neguļ :)
"Skaistas kurpes, ādas par 30 eu ar pēcmaksu".
Come on.
Nu, ja nav tā smadzenīte dota, tad, ko padarīs :D
Šāda situācija ir klasisks piemērs patērētāju krāpniecībai, kas diemžēl kļūst arvien izplatītāka arī Latvijā, īpaši, ja prece tiek pasūtīta no nelicencētiem vai fiktīviem interneta veikaliem. Ja tiek piedāvāts pirkums ar pēcmaksu, piegādāta pilnīgi cita prece, un pēc tam uzņēmums "pazūd", šāda rīcība atbilst Krimināllikuma 177. pantam – krāpšana, un to ir jāizmeklē Valsts policijai.
Lai gan DPD ir tikai piegādātājs un nav atbildīgs par sūtījuma saturu, viņi var sniegt informāciju par nosūtītāja juridisko entitāti vai sadarbības partneri. Ja uzņēmums vairs nav atrodams internetā, tas iespējams liecina par apzināti izveidotu shēmu – vienreizējas domēna adreses, viltus firmas nosaukumi un pēkšņa "pazušana" pēc pasūtījumu pieņemšanas.
No bankas puses – ja maksājums tika veikts kā pārskaitījums, nevis ar kartes tiešmaksājumu vai ar patērētāja aizsardzības mehānismiem, piemēram, Mastercard Chargeback vai Visa Dispute, tad naudas atgūšana kļūst gandrīz neiespējama. Tādēļ vienīgais pareizais rīcības veids šobrīd ir: – Vērsties policijā ar iesniegumu, pievienojot maksājuma informāciju, DPD paziņojumu un preces fotogrāfijas; – Informēt Patērētāju tiesību aizsardzības centru, ja izdevies iegūt jebkādas ziņas par pārdevēju vai domēnu; – Publicēt brīdinājumu patērētāju platformās un sociālajos tīklos, lai informētu citus par risku.
Katrs šāds gadījums ir jāfiksē un jāziņo, jo, tikai apkopojot vairākas sūdzības, iestādes var ierosināt kriminālprocesu. Jo klusāk sabiedrība, jo ilgāk šādas "firmas" turpina apkrāpt cilvēkus.