Gintermuiža - Nekompetenta darbiniece Iveta Lemešonoka

Šodien saskāros ar reti riebīgu darbinieci Psihoneiroloģiskajā slimnīcā "Ģintermuiža". Es visu saprotu, zemo atalgojumu, dīvainus un nezinošus klientus, rutīnu un to, ka mēs visi esam dažādi - taču kad itkā izglītots cilvēks - mediķis galu galā - atļaujas jau pāriet uz personiskas dabas aizvainojumiem, man tas šķiet nepieņami. Devos uz psih. neir. slimnīcu pēc izziņas darbam. Nepieciešams bija vērsties pie narkologa, kurš acis nepaceļot - parakstīja dokumentu, lai viņam Dievs stāv klāt, ka tiešām kādam "ar putniem" kaut ko neparaksta, un otra darbiniece Iveta Lemešonoka - pie kuras ierodoties kabinetā, es kā civilizēts cilvēks sāku vilkt nost mēteli, pirmais, uz ko man atcērt - es jums liku noģērbties? (Jelgavas slimnīcā reiz saņēmu rājienu, ka ienāku telpā virsjakā. Tad ko pie velna man darīt?) Tālāk seko ieskatīšanās manā lapelē uz kurieni man īsti ir vajadzīga izziņa ( Resocializācijas centrs darbam ar atkarīgajiem) - Kāda izglītība? Atbildu - ka ir profesionālajā bakalaurs sabiedrības vadībā un ārējo struktūrvienību vadītāja kvalifikācija. Nu un ko jūs tagad bez izglītības strādāsiet ar atkarīgajiem? Uz ko atbildu, ka nejau tos ārstēšu, bet organizēšu nodarbības u. c. pasākumus. Uz ko saņemu - nu ja, pabeidz visādi šitādi, un tad strādā ar atkarīgajiem! Visādi šitādi? Man atkārās žoklis. Atklāti sakot, ar tādu attieksmi saskaros pirmo reizi, esmu piedzīvojusi īgnumu, vēl sazin ko, un es neesmu ļoti konfliktējošs cilvēks, laižu gar ausīm, dabūju savus papīrus un dodos tālāk, taču apvainojumus par manu izglītību - pirmo reizi. Un par to no manis vēl iekasē naudu! FUJ! Vienkārši rada par sevi dzīves nepieņemta cilvēka priekšstatu!