Daugavpils Reģionālā Slimnīca - Necilvēcība un neadekvāta ārsta rīcība (bezdarbība)

Mana vecmamma nonāca slimnīcā ar asinsspiediena problēmām (lēkāja no augsta uz zemu) . Cilvēkam 72 gadi, saprotu nav maz, bet nav arī tik daudz lai cilvēku uzreiz norakstītu. Ātrā palīdzība aizveda uz slimnīcu, lai pārbaudītu vai nav mikroinsults. Tika ievietota neiroloģiskajā nodaļā.
Nākamajā dienā pēc aizvešanas, sazvanot slimnīcu, reģistratūrā cilvēku uzreiz atrast nevar, Saka nav tāda. Tika atrasta tikai pēc personas koda.
Sazvanot nodaļu pirmais trieciens, māsiņa Saka, cilvēks guļoš, jābaro. Iepriekšējā dienā visu darīja pati. Runājot ar ārstu - viss ir kārtībā, analīzes normālas, rokas kājas strādā. Tā bija visa informācija, ko ārsts spēja pateikt.
Sazvanot nākamajā dienā, pateica ka pēc divām dienām jābrauc pakaļ, Veselības stāvoklis stabils, alanīzes normālas.
Gatavojamies braukt pakaļ, ar domu, ka labi, cilvēks būs kopjams, bet vismaz cilvēks pie samaņas un saprot, kas notiek apkārt, bet..
Nākamajā dienā (dienu agrāk) zvana ārsts, brauciet šodien pakaļ, manis (ārsta) nākamajā dienā nebūs, tāpēc vajag šodien izņemt.
Labi, braucam pakaļ - aizejam uz nodaļu, pirmais trieciens, nodaļā nemaz nezina, kāda cilvēkam ir invaliditātes grupa (visu dzīvi bijusi 2. Grupa, gadu atpakaļ tika piešķirta 1. Grupa, jo redze ļoti pasliktinājusies) , otrais, nemaz nezina, ka visi iepriekšējie slimnīcu izraksti tika iedoti līdzi (nemaz nav apskatīti) , trešais, zāles, kas tika iedotas līdzi, nemaz nebija aiztiktas. Jābrīnās, ka zināja, ka cilvēkam ir otrais cukura diabēta tips.
Lielākais tās dienas trieciens bija tas, kādu mums vecmammu atdeva - "dārzeni". Cilvēks neko nesaprot, kas notiek apkārt. Nerunā. Acis pārgrieztas, skatās kaut kur tālumā.
Atgādināšu, stāvoklis normās, analīzes arī, var braukt mājās...
Mikroinsults netika apstiprināts.
Vienkārši, cilvēks tika norakstīts.
Nesaprotot, ko darīt, paši aizvedām uz citu slimnīcu, kura atrodas netālu no dzīvesvietas. (ātrā palīdzība ved tikai uz daugavpili) . Redzot cilvēka stāvokli, tika paņemta. Izrādās, ka viņai bija ļoti liela infekcija, kuras rezultātā, diemžēl, nepilnu 2 nedēļu laikā cilvēks nomira.
Nesaprotam, kas tika izdarīts vai tieši pretēji netika izdarīts, ka nepilnu 4 dienu laikā cilvēka organisms atsaka darboties. (pēc izrakstīšanas no Daugavpils, varēja saprast, ka viņa bija sazāļota, nepaskatoties, kādas zāles tika lietotas pirms tam)
jāpiebilst, ka šo divu nedēļu laikā, viņa vēlreiz nokļuva Daugavpils slimnīcā, jo analīzes uzrādīja smagu nieru nespēju strādāt. Nonāca ķirurģijas nodaļā, kurā ārsts mēģināja darīt visu iespējamo, bet diemžēl, pēc pirmās Daugavpils slimnīcas ārstēšanas vairāk neko izdarīt nevarēja. Jo tika konstatēts, ka nestrādā urīnpūslis, līdz ar to nieres, un beigās arī gremošanas sistēma nestrādāja.
Un pēdējais viss šajā situācijā, nāves cēlonis sepse. Kā? No kurienes? Un jāpiebilst, mikroinsults tā arī netika apstiprināts.
Pēc šādas situācijas vispār negribās neko dzirdēt par šo iestādi. Lielākā daļa personāla vienkārši necilvēcīga. Neko pateikt nevar. Azbraucot uz slimnīcu, no tevis ārsts (neiroloģijā) izvairās. Aizvedot mirstošam cilvēkam morsu svētku dienā, uz tevis uzbļauj sākumā sargs, ko jūs te atbraucāt. Neviena nav, kas paņemtu sūtījumu. Sazvanot nodaļu, atsūta sanitāti, kura apmēram 30 gadus veca, uzbļauj krievu valodā ko jūs te ieradāties svētkos, kas jūs nesaprotat, ka mums nav laika. Nodaļā pēc tam jau uzbļauj pa telefonu, kam vest kaut ko, ja tūlīt pēc stundas, divām cilvēks nomirs. Covida dēļ, nodaļā tu netiec, kaut vai atvadīties jau.
Ja ir iespēja, neiesaku braukt uz Daugavpils slimnīcu, jo īpaši vecākiem cilvēkiem, pastāv ļoti liela iespēja, ka vairāk neatbrauks mājās.