Olimpia, Colloseum - Kratīšana!

Piemēriju pāris džemperīšus un vīlusies par biksēm, kuru izmērs nav pieejams, devos tālāk. Pa ceļam uz pusdienām iegāju vel pāris veikalos . Turpinot ceļu uz sporta zāli, mani apstādināja sargs, sakot, ka man jādodas līdzi(Kur palika elemetārās pieklājības frāzes – vai Jūs nebūtu tik laipna un nedotos man līdzi?). Tad nu abi arī gājām. Ne par ko nesatraucos, tas ir viņu darbs, ja ir aizdomas, tad jārīkojas. Iegājām šajā kordoram līdzīgajā telpā un gaidijām meiteni no Colloseum veikala. Kad beidzot viņa ieradās NEKO NESAKOT (Piemēram – es ļoti atvainojos, šī ir procedūra, kas mums ir jāveic. Tādi ir noteikumi. Vai jūs lūdzu nevarētu izkrāmēt somu.), ilgi negaidot sāku izkrāmēt somas saturu – kedas, bikses u.t.t. Kad visu biju izkrāmējusi viņi abi – veikala meitene un apsargs puisis turpināja uz manām mantām skatīties. Pēc klusuma brīža man palūdza novilkt ādas jaku. Saprotot, ka viņi to vien darīs kā truli blenzīs, es sāku izskaidrot kur katru no mantām esmu iegādājusies un pajautāju vai nav nepieciešams uzrādīt kādu čeku, saņurciju somu pierādot, ka tur nekā nav. Tad meitene iedomājās, ka varbūt esmu paslēpusi kaut ko zem savas piespīlētās maiciņas un arī to es pacēlu. Ar nelielu humora izteiksmi apjautājos, vai man bikses arī nebūs jānovelk? Meitene, turpināja purināt kaut kādu bļitku, stāstot, ka tā tika atrasta kabīnē, kur uzlaikoju savas mantas.

Es jautāju: ”Nu un? Kur prece? Jūs atradāt papīru uz grīdas un tagad? ”
Viņa:”Tieši tā, kur ir prece? Zagļi tā dara! ”
Es:”Kā lai es zinu kā dara zagļi?”
Kur bijis kur ne pēkšņi no blakus telpas izlīda augumā smagnējāks sargs un nenoskaidrojot situāciju ieskatijās manī cieši un teica:”Jums ir divas iespējas...”
Es:"Labi, saucam policiju?" Labi, ka jaunais, kalsnākais apsargs viņu apstādināja, jo, ja viņš būtu sācis man draudēt, es pati būtu izsaukusi policiju. Kamēr apjautu situāciju ar jauno dalībnieku, meitene jau bija nozudusi.

Jautājums

1) Kur ir pieklājība ? Kā šī meitene atļāvās man uzbrukt un apsūdzēt?
2) Es esmu klients, es iepērkos veikalā olimpija teju katru dienu, vai nav tā, ka klientam ir taisnība?
3) Atkal, kur ir pieklājība ? Kā meitene drīkstēja aiziet neatvainojoties, pat neatvadoties?
4) Kas ir tas par mistisko sargu, kurš vēlējās man uzbrukt nestādoties priekšā?

Tobrīd veikals bija tukš un tur atradās 3 veikala darbinieces, veikala vadītāja tāja skaitā - vai tiešām 3 darbinieki nevar nosargāt tukšu veikalu un tik vien kā čalot pie letes ir viņu darbs?

Es devos līdzi uz brīvprātības pamata, bez policijas iejaukšanās un ļāvu apskatīt manu rokassomiņu un drēbes. Vai es nebiju pelnījusi kaut nedaudz pieklājības? Es tērēju savu laiku. Darbinieki izturējās vairāk kā rupji. Gala rezultātā jutos pazemota, sarāta un neapmierināta!!!