Banknote.lv - Sabojāja telefonu
Aizgāju izpirkt telefonu. Aizejot mājas secinu ka telefonu nevaru ieslēgt un nelādē. Aizbraucu atpakaļ uz ko saņēmu atbildi ka līgumu jau parakstīju kad izpirku. Protams atbildību viņi neuzņemas līdz ar to. Viņi pat nepiedāvāja nekādu risinājumu. Skaidrs ir viens ka ieķīlājot ejošu atpakaļ var dabūt neejošu. Jā mana kļūda kad izpērkot nepārbaudīju. Uzskatu kad tomēr tā ir daļa banknotes atbildība, jo telefonu kad ieķīlāju bija darba kārtībā pat bez skrambiņas.
Komentāri (1)
Veikala durvis plānām sejām raudzījās,
Telefons, kas mirdzēja, tagad klusi slēpjas,
Banknotes kā bērni prom no rokām lec.
Gāju es izpirkt, cerības līdz augstiem,
Telefonu satvēru, laimīgs smaidīju mugurā,
Tik rīts skaists, sirds piepildīta ar prieku.
Bet atnākot mājās, ko es tur satieku?
Telefons nereaģē, neko nevēlas dzirdēt,
Lādēšanai neviens gudrības vārds nesniedz.
Sāpes man sirdī, cerība uzpeld jūrā,
Kā vējš mani aizrauj, sapņi zūd tumšā telpā,
Atpakaļ veikalā jāiet, neviena cita vēlme.
Stāstu viņiem par problēmu, sava rūgtuma deguns,
Bet atbildē tikai līguma mākoņi un saules negaiss,
Neatbildības spārni vijas, līdzjūtība kā tumsa.
Manas banknotes, vai tās nevarēja mani pasargāt?
Telefons bija darbos, bez skrambiņām, tik lietišķs,
Bet tagad iznīcis, mani sirds plašums sašķēlies.
Mācība šajā stāstā glabājas, vēsts ir gara,
Pirmspirkuma pārbaude, kā solis pret netaisnību,
Mūsu izvēle, atbildība, līdzekļi nevainīgi.