Autoprokat.lv - Drausmīgs serviss, automašīnas avārijas stāvoklī

Paņēmām uz divām diennaktīm kravas mikroautobusu. Noskrējiens - 80 reizes apkārt zemeslodei. Nevienas nokravas nodalījuma durvīm ne vien neslēdzās, bet arī neveras ciet bez vairākkārtējiem bliezieniem. Par sajātu ātrumkārbu un stūres lufti lieki būtu runāt. Drausmīgākais - salons. Starp vadītāja sēdekli un pasažiera sēdekli ir iesprausts koka ēdamistabas krēsls, kura brieduma gadi iekrita Ulmaņa ziedu laikos. Protams, krēsls nav ideāli saglabājies - tam trūkst sēdvietas, taču, kāds ir parūpējies, lai otra pasažiera pēcpuse neiesprūstu krēsla aplī - tam pāri novilktas vairākas koši dzeltenās virves, ne mazāk kā četras. Putekļu kārta uz paneļa un virsmām salona virspusē organiski pāriet biezā melnzemes kārtā salona apakšā. Uz plankumiem klātiem krēsliem pāri kautrīgi pārvilktām smirdīgajām lupatām, kuras kādreiz bija dažādu šķirņu sēdekļu pārvalki, virsū kāds izskatās izbēris putekļusūcēja maisa saturu, vienmērīgi to sadalot pa sēdekļa virsu un jo īpaši bagātīgi šķirbā starp sēdekli un atzveltni. Smirdoņa salonā nav apslāpējama pat ar pusgadu vecas amortizētājeglītes bēdīgu dvašu 10 cm no autovadītaja sejas. Stūŗe ir burtiski lipīga. Smirdoņa tāda, ka jālūdz blakussēdētājs nepārtraukti smēķēt cigareti, lai neizvemtos turpat pie stūres (iespējams, kāds arī nav noturējies iepriekš). Jābrīnās, ka šāda dzīvnieciska izturēšanas pret klientiem vēl joprojām nodrošina šāmējiem klientu pieplūdumu, ņemot vērā, ka cenas nebūt nav zemākas, kā normālajās un cienīgajās autonomās. Kurās, saprotams, pēdējā brīdī braucamo dabūt nav iespējams. Rezumējot - nekad vairs šajā lopu pārvešanas kantorī kāju nespersim!