Attirance - Ņirgājas par cilvēkiem darba intervijā
SIA ATTIRANCE vadība ne tikai kavē darba intervijas, bet, kas ir būtiski, darba intervijā uzdod diskriminējošus jautājumus, kas nostāda pretendentu pazemojošā lomā. Ņirgājas par cilvēkiem. Neiesaku pie viņiem vispār doties, jo dienu būsiet pazaudējuši un brauciens veltīgs.
Informācija visiem pretendentiem, kas grasās strādāt šajā firmā: neļaujiet pārkāpt savas cilvēktiesības un neatbildiet intervētājam uz diskriminējošiem un pazemojošiem jautājumiem, jo tikai neprašas, kas nezin savas cilvēktiesības, atbild.
Ja sastopieties ar līdzīgām situācijām, griezieties pie tiesībsargājošam instancēm Latvijas Republikā.
Komentāri (44)
и как тебя унижали и дискриминировали?
Par diskriminējošiem jautājumiem darba intervijā var iepazīties LR Likumdošanas Darba Likuma A daļā.
Atbilstošo pantu, cerams, pats atradīsi.
Saeima ir pieņēmusi un Valsts prezidents ir izsludinājis šādu likumu, kas aizsargā pretendentus no diskriminējošiem jautājumiem.
Kauns un negods SIA Attirance!
Tādi stulbi jautājumi jau parāda, cik slikti izglītots ir intervētājs...
Tie, kam tur nācies pastrādāt, zina, ka tie jautājumi, ko uzdod intervijā, ir tikai pumpuriņi, ja salīdzina ar attieksmi pēc tam :D
Bļaušana, pazemošana un apsaukāšanās tur ir normāla parādība. Jābūt ļoti lielai mīlestībai uz to darbu, lai to varētu izturēt :)
Paldies Vinnij, ka paskaidroji. Taisījos jau šai kompānijā pieteikties darbā.
Vinnij, NEvajag mazohistiski paciest pazemošanu!
Pats šefs tak ir pilnīgs ārprāts!!!
Pilnīgs ārprāts, jā un viņam vieta ir attiecīgā slimnīcā Tvaika ielā. Lai iet ārstēties nevis lamāties uz darbiniekiem.
Tvaika ielā sēdējā Eksporta daļas vadītājs :) pirms kāda laika
Kaut kads murgs. Kas tā pa firmu, uz kuru visi te raksta? Ir redzams, kā droši vien pārgaja pāri kādam konkurentam.Var padomāt, ka citās firmās ir savadāk...
vai tik tu neesi pati nobijusies darbiniece?
Kāda tad tur konkurence, paprasi kādam sakarīgam cilvēkam uz ielas, neviens šitādu firmu nezin, ha konkurence
Tas kantoris un sefs ir pilniigi nenopietns...
Gada saakumaa bija konkurss uz exporta menedzera vietu, pieteicos, aizgaaju uz paarrunaam (jautaajumi bija normaali un nekaadas diskriminaacijas nejutu), tik intervija kaveejaas par pusstundu...
Peec intervijas sefs saka, ok, izskataas ka darbu esi atradis, sekretaare veelaak uzzvaniis un apstiprinaas jo esot veel 1 pretendents. Veelaak uzzvana sekretaare un saka, ka sefs esot licis nodot, ka varu saakt straadaat peec 2 nedeelaam (no jauna meenesa). Peec nedeeljas man zvana un atvainojas, bet sefs tomeer gribot menedzeri sievieti un taapeec paardomaajis. Prasiju lai iedod sefa numuru un gribeeju parunaat kas par lietu - saka vienu, dara citu un galigi nav forsi taa. Numuru nedeva un arii es dzimumu mainiit netaisiijos... Peec 2 nedeeljaam man atkal zvana un saka, ka tomeer sieviete neesot obligaati un lai naakot uz otrajaam paarrunaam. Nu aizgaaju, atkal parunaajaam (soreiz bija veel klaat kaut kaada darbiniece un uzdeva paaris jautaajumus). Pec intervijas vienojamies ka uztaisis darba ligumus un vareesu saakt no jauna meenesha (atkal 2 nedeeljas jaagaida). Paiet gandriiz 2as nedeeljas un 1dienaa jau vajadzeeja buut 1.darba dienai, 5dien peecpusdienaa zvana sekretaare un saka, ka sefs izdomaajis ka viniem nevajag klaat jaunus cilveekus un vini nenems mani... Pats sefs bija aizbraucis uz Krieviju - izstaadees, numuru nedod un satikt nevareeja, bet nu vispaar jau pilniigs pi$%$^$. Varbuut arii labi, ka netiku tur, jo ja sefs taa maina domas un uz vinu nevar palauties, tad nekas labs tur nav gaidaams (un pilns sotaks tam cilveekam tad tieshaam laikam nav). Vieniigi zheel ka vina deelj atteicu paaris intervijas, jo domaaju ka darbs jau ir rokaa. Nesaprotu cik vini ilgi reklameesies tajos cv.lv un citos portaalos, ja reaali vini cilveekus nenem bet chakaree praatu. Kursh no taa ko guust, nesaprotu, bet nu Liepinja kungs - sliktu slavu, noteikti!
Viņam tikai darbinieces sievietes interesē ar kurām varētu pie reizes salaist! Pilnīgi nesnosvērts cilvēks, ka tik bieži mainadomas. Labāk tādā uzņēmumā pat nesākt strādāt- pieķēpās tikai nodokļu grāmatiņu... ja vispār izdomās nodokļus kaut mazliet pat tevi maksāt...
Parasti gan civilizētā valstī vadība tā nesvaidās.
Kā sauc to, kas intervēja?
vadoties pēc likuma panta, viņu var iesūdzēt par iepriekšminētajām izdarībām un punkts viņa frimas labajai reputācijai.
Interveeja pats direktors! Un nekaadu labo reputaaciju nesabojaasi, jo tur jau vairs nav ko bojaat...
Vēl priekšnieks mēdza apsolīt algas pielikumu, bet, kad pienāca konkrētais termiņš un viņa solītais tika atgādināts, tad sekoja 15 minūšu lekcija par to, cik cilvēki vispār ir nekaunīgi, ko mēs iedrošinamies viņam prasīt, galīgi hitriji esam, nagliji un vēl visvisādīgi :D Tad, kad iemācījās par viņa garastāvokļa maiņām pasmieties, tad varēja strādāt, kaut gan par labvēlīgu vidi darbiniekam to pavisam noteikti nevarēja nosaukt. Viendien ienāk darba telpā un visus nolamā, ka taisa brāķus, viss galīgi garām, smarža produktam nav, krāsa nav, jūk ārā, izskatās pretīgi utt. laikam vajadzēs no algas novilkt par sabojāto produkciju. NĀKOŠAJĀ DIENĀ ienāk kabinetā starodams kā saulīte, paskatās uz to pašu sapakoto produkciju, sajūsmināti pasaka, ka mēs esam baigie malači, riktīgi pacentušies, prieks skatīties un vajadzēs mums piešķirt prēmiju, ja šitā strādāsim. Un tā praktiski visu laiku :D Bija darbinieces, kuras viņš vienkārši varēja ievilkt klēpī (tās, kuras ļāvās, lai tik darbs būtu), nezinu, kas ar viņām notika pēc darba, ja darbā jau šitā notikās :D
Ir jau lietas, par kurām tomēr noklusēšu, jo īsti negribās bijušo priekšnieku nolīdzināt līdz ar zemi. Tas laiks, ko es tur strādāju, bija diezgan foršs, bet tagad, kad prātiņš bik paaudzies, saprotu, ka pie tādas attieksmes vairs nekad nestrādātu un neieteiktu strādāt arī citiem.
NEIEREDZU TO DARBA DEVĒJU!!! Ja viņam kādreiz nepalaimēsies manā ietekmēs zonā nonākt, sašķaidīšu, nospiedīšu, noslaucīšu no zemes virsas ar visām viņa pakaļskraidošajām vistām!!!
Pie tā Ata Liepiņa kādreiz par mākslinieku-dizaineri strādāja mans mīļotais vīrietis. Strādāja tikai mēnesi, bet tā mēneša laikā bija tā nostresojies, ka mūsu attiecības gandrīz nogāja uz grunti.
Notika tā:
Aizgāja uz darba interviju, it kā viss ok, pateica- nākamajā pirmdienā vari braukt uz darbu. Vienojās par darba samaksu uz "pārbaudes laiku", bet līgumu teica, ka slēgs tikai pēc mēneša. Cita darba tobrīd nebija, tāpēc piekrita. Iepriekšējā dizainere aizgāja no darba tāpēc, ka paralēli mācījās un netika galā ar slodzi. Cik tur patiesības, nezinu.
No sākuma Liepiņš saka- Nu tā, jūtu, ka ejam uz leju. Mārketingam vajag jaunu dizainu. Aizej pie tehnologiem, noskaidro, kādi produkti būs jaunajā produktu līnijā. Vajag pilnīgi jaunas etiķetes. Tās kas bijušas iepriekšējās izskatoties pēc lētām tapetēm. Viņam vajadzēja "Franču stilu, kurš būtu vienlaicīgi klasisks, bagāts un moderns". Var jau būt, ka klasiskais ir vienmēr moderns, un bagātais stils tas nav baroks, bet ieturētais klasicisms, bet pat man (es neesmu speciāliste mākslā, pēc izglītības esmu datoriķe) tie trīs vārdi kopā 'nesienas'.
Sākās jau ar to, ka darbam materiāli nekādi netika doti. Dators ir, sēdi, taisi. Cilvēkiem nekādas saprašanas, pat par tik elementārām lietām, ka datorā krāsas izskatās savādāk, nekā izdrukātas. Nekas cits neatlika kā Liepiņu nostādīt fakta priekšā- ja nebūs krāsainais printeris, ja nebūs pantoņu skala, tad nekādas etiķetes nesanāks. Liepiņam ir vesals bataljons ar mārketinga dāmām, kuras tad sacēla brēku- kā nebūs- tad uzreiz uzradās gan printeris, gan pantoņu skala, pat ataicināja pārstāvjus no vairākiem uzņēmumiem, kuri gatavo iepakojumu.
Otrkārt, paralēli bija jāuztaisa iekārtojums veikalam tieši tāds kā k-kādam veikalam Francijā. Pēc mēneša uz atvēršanu jābūt gatavam. Tobrīd tur bija tikai telpa ar baltām, tukšām sienām. Iedeva bildes no francijas veikala, viss, taisi. Etiķetēm jābūt uz to pašu laiku. Uztaisīt no nulles jaunu dizainu produktu sērijai- tā nav vienkārša lieta, tas nenotiek vienā vakarā, bet to jau neviens neaptver.
Treškārt, tajā pašā laikā firmas frančīzei Makavā ievajadzējās reklāmas skrejlapas. Visi dizaina darbi šajā uzņēmumā tiek veikti centralizēti. Tam nevajadzētu būt necik sarežģīti, uztaisīt skrejlapu, maksimums pāris stundas darba, bet kas to deva... Pagāja četras dienas nemitīgi mainot skrejlapu elementu izvietojumu, lielumu, krāsas līdzi tam, kā mainījās maskaviešu domas par to, kā 'vajadzētu būt'. Laikam viņi ir ļoti labi piešāvušies Liepiņa stilam- tā bija vakar, šodien ir šitā, rīt būs savādāk.
Kad etiķetes bija gatavas, pēkšņi, Liepiņš pasaka- nē, vajagot atpakaļ to pašu tapeti, ar tiem pašiem ornamentiem jaunajiem produktiem. Viņa mārketinga dāmām jaunais nepatīkot, viņām jau uz vecā dizaina viss bizness esot uzbūvēts, esot pastāvīgie klienti, kuriem ļoti patīkot vecās etiķetes. Tad kāda mārutka pēc vispār vajadzēja mārketingam jaunu dizainu, ja viss mārketings balstās uz veco??? Tur bija viena dāma, kura ģerbās viscaur spilgti rozā-violetos toņos, tomēr jaunās etiķetes viņai šķita "kliedzoši agresīvas". Sen zināma patiesība- kats spriež par citiem tikai pēc tā, kāds ir pats. Kopumā Liepiņam ļoti saskaņotas attiečibas ar mārketinga dāmām- viņš ir gatavs izpildīt katru viņu iegribu un viāns skriada pakaļ Liepiņam kā vistas gailim.
Mans draugs nāca mājās nostresojies, pārguris un nerunīgs. Bieži strādāja pa naktīm, pagulēja dažas stundas, agri no rīta rāvās atkal augšā un prom uz darbu. Laika paēst brokastis nebija. Brīvdienas pavadīja pie datora. Es brīnos kā viņš tādu režīmu vesalu mēnesi izturēja. Šis tas no drauga darbā uzkrātā stresa nāca arī pār manu galvu. Agrāk nekad nebijām savā starpā kāpuši uz nažiem.
Pēc pirmajām divām nedēļām mans draugs paprasīja avansu. Liepiņš nolasīja lekciju, bet trešo daļu no sākumā norunātās summas samaksāja, pārējo, kad mēnesis būs galā, pateica. Mans mīļotais strādāja kopā ar vienu jaunu meiteni, kas arī tika pieņemta kā dizainere vienā laikā ar viņu. Tā meitene līdz ar manu draugu tika regulāri sunīta, un tā kā viņa par sevi nemācēja pastāvēt, Liepiņš viņu lamāja necenzētiem vārdiem, jā, līdz maucībām arī nonāca. Nekautrējās nemaz. Tāda pati attieksme pret jauniņo bija vērojama arī no uzņēmuma sievietēm. Tāds, lūk, darba sludinājumā minētais "draudzīgais kolektīvs". Kad jau Liepiņš arī manu puisi sāka brutāli lamāt, tad viņš beidzot pateica visu, ko domā par, ap to laiku arī norunātais mēnesis bija galā. Liepiņš palaida vaļā abus dizainerus, lieki piebilst, ka par darbu iepriekš norunāto nesamaksāja. Nedzīvojam Rīgā, tāpēc manam vīrietim, lai uz Maskačku tiktu un laikā uz darbu paspētu, vajadzēja katru dienu celties sešos, ko viņš arī godprātīgi darīja. Mājās ap deviņiem. Ceļš (vilciens+tramvajs) turp-atpakaļ katru darba dienu sanāca 4 Ls. Un tas viss no savas kabatas. No samaksātās naudas tikai tik sanāca kā iziet pa nullēm. Bet laiks un nervi izčakarēti. Prom iedams mans draugs izdzēsa no turienes datora visas sataisītās etiķetes, manuprāt, pareizi izdarīja. Bet tā meitene, ar ko manējais kopā strādāja aizgāja pazemota un pavisam bez algas. Viņa gribēja griezties tiesībsargājošajās iestādēs, vai viņai kas sanāc, vai ne, nezinu...
Nesaprotu, kā ar tādu attieksmi pret darbiniekiem tā firma vispār ir izdzīvojusi tik ilgi??? Starp citu, šim uzņēmum ir veikals ar nosaukumu "Labo ziepju darbnīca", arī par to ir negatīva atsauksme, īpaši izceļot vadītāju:http://forums.delfi.lv/read.php?f=103&i=131994&t=131994
Klausoties savā vīrietī un izlasot citu lietotāju komentāru šeit, man rodas aizdomas, ka Liepiņa kungs patiešām varētu būt ļoti nelaimīgs cilvēks, jo ir pilnīgs nepraša personīgo emociju kontrolēšanā, neprot lietot valodu, lai formulētu savas domas un komunicēt ar apkārtējiem. Nezinu, varbūt tur patiešām ir runa par ķīmiskām izmaiņām smadzenēs, kurām atbilst kāda noteikta diagnoze (anger disorder)?
Arī tagad SIA Attirance meklē dizaineru. Nezinu, vēl-joprojām, vai atkal-jau.
NEVIENAM, NEVIENAM NEIESAKU!!!
Ar vien vārd` sakot NERVU SLIMNIEKS
paldies Vikisil par izsmeļošu komentāru. Izlasīju viņu daiļrunīgo sludinājumu i-netā un nolēmu atskaukties (kaut gan zināju, ka šī Maskačkas firma nav diez ko populāra). Esmu ar lielu pieredzi vajadzīgajā jomā un domāju, ka runa būs par manu pieredzi un prasmi piesaistīt ārzemju partnerus. Es biju uz darba interviju un jau pēc 1 minūtes redzēju, kas viņš par tipu - jokains tips. Pirmkārt, viņš ar sievieti pirmais nesveicinās. Otrkārt, sāka uzdot jocīgus jautājumus (nestandarta:-) un runāt nevis kā profesionāls intervētājs bet kā paba ārā sviedējs ar ļoti dusmīgu naidīgu pozu.
esmu stažejusies ASV un dzīvojusi ārzemēs, saskārusies ar dažādu tautu cilvēkiem augsta ranga mārketinga pārstāvjiem un biznesmeņiem, kādu Latvijā nav, jo mans darbs bija saistīts ar Latvijas tēla spodrināšanu. Un te, kad atgriežos uz dzīvi dzimtenē, aizeju uz interviju, bet še tev!
Mana māsa bija uz šo darba interviju. Tā kā esmu zinošs un kompetents darba attiecību jautājumos, ieteicu ierakstīt interviju, ja kas. Mums ir šīs intervijas ieraksts diktafonā ( jo māsa nav vakarējā, ierakstīja visu) ar visām no tā izrietošajām sekām un rīt jau ''apdāvinātais '' šefs pamodīsies slavens. Kāda gaida nākotne viņam, to grūti pateikt.
lakonsiki izskatoties, IESAKU VISIEM, KAS PIE VIŅA STRĀDĀ VAI DODAS UZ INTERVIJU, ierakstīt visu viņa teikto, visus viņa brutālos lamu vārdus kā Viksil savā plašajā komentārā aprakstīja.
Un tad ... turpinājums sekos interesantās sērijās.
Jā un vēl, Vikisil, lai Tavs vīrs tomēr nepaslinko un piezvana tiesībsaragājošam instancēm, jo viņiem par šitādu ''pūtunpavelcdarbadevēju'' sodīšanu maksā algu!
Lai veicas!
We have ordered soaps to Italy 1000kg for more then 11000EUR and we have received only 300kg very bad quality soap! Be patient, never negotiate with ATTIRANCE!!!
Order was via IVARS, my name is Pedro! Please call me back ASAP!!!