Atpūtas bāze "SĀRUMA" - nekvalitatīva apkalpošana
Plānojot savu ceļojumu ar velosipēdiem visizdevīgāk pārlaist nakti bija šajā viesu namā. Saimnieci bijām brīdinājuši, ka ieradīsimies vakarā ap 20-21.00. Ierodoties mūs sagaidīja tumsa. Labi, ka saimnieku mājas logā dega gaismiņa. Vispirms bija jānokārto finansiālie jautājumi. Gultas vietas izmaksas atsevišķi, bet ja lieto virtuvi ( tas ir gāzi!) jāmaksā papildus 7,00EUR. Tā kā tēju vakarā un kafiju no rīta vēlējāmies, tad arī samaksājām. Pēc tam saimniece pa tumsu aizveda uz mūsu naktsmāju, iededza gaismiņu, pajautāja vai viss apmierina. Tā kā bija jau pāri 21,00 ātri ieskatoties- gulta ir, sega arī un solītā gāzes plīts , tad teicām, ka viss labi. Tā nu saimniece aizgāja. Kad sākām izpakot savas mantas un taisījāmies pavakariņot tad nu arī sākās mūsu vilšanās. Atgādināšu, ka braucām ar velosipēdiem un nekādu lieko mantu mums nebija. Trauku nekādu- tik vien alumīnija teijkanna. Ūdeņa nav, un pa tumsu aku nemeklējām.Labi, ka bija savi sērkociņi, jo uz vietas nebija. Ja gribas nomazgāties, tad tikai ezerā. Nu un protams tualete. Mūsu kļūda, ka nepaprasījām, jo pa tumsu saskatīt nevarējām. Namiņi ir nolaisti . Tik vien, ka skaistais ezers un baltie bērzi. Saimniecei ieteiktu iet tūrisma apkalpošanas semināros vai pieņemt darbā cilvēku, kas šo jomu pārzin. Atpūtas vieta nav tikai naudas pelnīšana, tā ir arī naudas ieguldīšana. Nevajag jau nekādu pieczvaigžņu ekstru, bet elementāras sadzīves lietas jau nu gan vajadzētu iegādāties. Ja vēlaties atpūsties šajā vietā ņemat visu līdz- sākot ar sērkociņiem!
Komentāri (1)
Var vien piebilst, ka attieksme un servisa līmenis bija izteikti padomjlaiku stilā. Kas arī iederējās pie nakšņošanas namiņa apdares un apmēbelējuma. Ceļojam daudz un esam pabijuši neskaitāmās naktsmītnēs, bet tādus " pigorus", ka par gāzes plīti, dažiem veciem katliem, tējkannu, galdu un vairākiem veciem padomju ēdnīcas krēsliem būtu jāmaksā papildus 7 eiro klāt pie 18 eiro ko mēs (2 cilvēki) samaksājām par gultasvietām, piedzīvojām pirmoreiz. Jāpiebilst, ka septiņeiro virtuvē nebija pat krūzīšu un sērkociņu, nemaz nerunājot par tādām ekstrām kā dakšiņas un karotes. No rīta, jau iejutušies "padomijas kūrortā", pasituši padusē savu līdzpaņemto tualetes papīra rullīti devāmies izlūkgājienā ar mērķi sameklēt sirdsmājiņu, ko bez grūtībām arī atradām. (bija jau uzaususi gaisma ) Šajā brīdī mūsu prieks par jauko padomjlaiku gaisotni pagaisa un visa rīta burvība ar atgriezšanos tālajos astoņdesmitajos, kad bijām jauni un darījām trakas lietas, izplēnēja kā nebijusi, jo ķemertiņš bija aprīkots ar gandrīz pilnu tualetes papīra rullīti. Tas likās kaut kas neiedomājams, apspriedušies nomierinājām sevi ar domu, kas tas, visticamāk ir ziedojums no iepriekšējiem nakšņotājiem. Nobeigumā varu vien cerēt, ka viesmīlīgā saimniece, varbūt izlasījusi, šos nakšņošanas iespaidus nerās mūs bargi par uzdrīkstāšanos izteikt savu vērtējumu par "atpūtas" vietu "SĀRUMA".