Akolat.lv - Akolat.lv Jānis Stirāns Krāpšana

Jānis Stirāns ar korīšu Aināru elksni, kas ganību dambī 21b tur bodīti priekš akolat.lv, porte-vista.lv, durvjueksperts.lv, varbūt vēl citiem. Sēž kopā un taisa tās pašas shēmiņas. Šoreiz stāsts par Jāni Stirānu.
Dara visu iespējamo, lai radītu iespaidu par leģitīmiem uzņēmumiem – ir tik daudz sociālo mediju lapu, tik daudz „laiku” un atsauksmju. Nu, pozitīvās atsauksmes ir no radiniekiem un pašiem, savukārt dažas negatīvās ir no apčakarētajiem klientiem.
Viens pēc otra tiek taisīti Sia, tiem tiek sakrāts nodokļu parāds, sia tiek aizklapēts, tiek taisīts nākamais Sia. Piemēram, Sia Akolat, Sia Akolat Ad, Sia Since. Kam ir pieeja datubāzēm, var paskatīties īpašnieku, kurš ir vienmēr tas pats.
Apčakarēšana notiek ne acīmredzamākajā veidā, ka vienkārši paņem naudu un nedod preci. Nē, tiek saņemta nauda un tad ļoti, ļoti ilgi *istas smadzenes, līdz cilvēks ar lielu traci pieprasa naudu atpakaļ vai, ja ir raksturā vājš – padodas un naudu firmai uzdāvina. Sanāk tāds kā bezprocentu kredīts. Vai viņi kādreiz kādam ir kaut ko arī piegādājuši? Varbūt. Bet vismaz daļa darījumu ir šāda stila fiktīvas muļķības. Ir Gana daudz cilvēku, kas ir šādi apčakarēti, bet viņi nekur neskrien taisīt traci, jo taču nauda ir atdota? Vismaz daļai?
Shēma ir sekojoša. Cilvēks grib pasūtīt, piemēram, durvis. Durvis nekad nav uz vietas, vienmēr tiek pateikts, ka „šo modelīti būs jāpasūta”. Var veikalā paskatīties paraugus, parakstīt papīrus, sajūta, ka viss ir normāli. Tiek prasīta priekšapmaksa – vai nu liela daļa summas vai visa summa. Tiek pateikts, ka durvis būs jāgaida ilgi, 2 Mēneši, ja nemaldos. Paiet 2 Mēneši un ilgāk. Ne ziņas, ne miņas.
Klients zvana šim Jānim, viņš nezina, par ko ir runa, jānoskaidro. Vēlāk nepārzvana, klients zvana atkal, Jānis Saka, ka, vaimandieniņ, būs vēl jāpagaida, ļaunie baltkrievi nav ielikuši tieši šo pasūtījumu šajā reizē. Jāgaida nākamo vešanu pēc mēneša, kā minimums. Tad pienāk nākamais mēnesis, Vaimandieniņ, viņiem, kā izrādās, tomēr neesot viena durvju modeļa, kuru klients pasūtīja. Jāizvēlas jauns! Ok. Pēc tam atkal ir jāgaida, kad atved. Paiet vēl laiks, jaunas atrunas. Lai cik bieži viņam zvanītu, viņš nekad „nezina”, par ko ir runa un kas par klientu zvana. Vai varbūt tomēr zina, jo tad, kad ir pagājis jau ļoti ilgs laiks, atrunas sāk aptrūkties - zvanus no konkrētā numura pārtrauc celt. Uz citiem numuriem turpina celt.
Katru reizi neko nezina, vajagot pārbaudīt. Pa šo laiku, kas var aizņemt vairākas dienas, jānis izdomā kārtējo fantāziju. Dažreiz atrunās viņiem ir sava noliktava, dažreiz nav. Dažreiz noliktavai, kas varbūt eksistē, varbūt ne, ir viens darbalaiks, dažreiz cits. Katrā gadījumā vienmēr sanāk tā, ka kaut kas ir iekritis brīvdienā un neko uzreiz nevar pateikt. Jānis reti kad pats pārzvana, kad klients sāk izrādīt uztraukuma pazīmes. Viņš grib, lai klients viņu mūžīgi gaida. Pēc tam atkal ļaunie baltkrievi kaut ko ir sajaukuši. Vai viņi vispār eksistē? Vai vairumtirgotājs, linku uz kuru sūtīja Jānis, maz zina, ka tāds Jānis eksistē, un vai viņam nepārtraukti deg ausis no aprunāšanas?
Kad ir pagājis pusgads kopš pasūtījuma veikšanas un klients pieprasa atpakaļ naudu, atklājas, ka imaginārās durvis beidzot ir uzražotas, bet tikai nedaudz-nedaudz jāpagaida, lai tās saņemtu no Baltkrievijas. Tiek sūtīta imagināra „tulkota” e-pasta vēstule no Baltkrievijas ražotāja. Piedāvā samaksāt kaut kādu kompensāciju, ja klients pagaidīs vēl. Jā, protams.
Klients pēc cita bijušā klienta ieteikuma ierodas ganību dambī 21b ar draudiem ar juristiem un policiju. Jānis vēl turpina mēģināt izgrozīties, izliekas ārkārtīgi sadusmots un aizvainots. Ir skaidrs, ka šī nav pirmā reize un viņš zina, ko teikt. Viņš pats to atzīst – „mums bieži ir šādi gadījumi” un vaino Baltkrievijas durvju tirgotāju. Kurš idiots tad turpinātu sadarboties ar tik sliktu partneri? Jānim tiek iedots papīrs, kas liek viņam apliecināt, ka dažu dienu laikā tiks atgriezta darījuma summa. Viņš mēģina atsaukties uz likumiem, kas neattiecas uz konkrēto gadījumu. Viņš nevar nosaukt konkrēto likumu. Iespējams, viņš arī negrib dabūt pa muti. Viņš piekrīt un parakstās.
Vēlāk viņš e-pastā mēģina vēl *ist klientam smadzenes, ka „iepriekšējais piedāvājums vēl ir spēkā” – laikam jau gaidīt vēl un maksāt atkal? Ar naivu cerību saņemt imagināru kompensāciju? Atmaksa tiek atstāta līdz pēdējam brīdim, bet tiek beidzot saņemta.
Klients priecājas par atpakaļ saņemto naudu un īsā laikā par lētāku naudu iegādājas līdzīgas durvis depo.
Priekškars.

Epilogs: nepērciet neko mājai internetā no Latvijas uzņēmumiem, kas pasūta no velns zina kurienes – visticamāk būs ap*isiens.