Vetārsts Olita Vecuma Veco - Vetārsts Olita Vecuma Veco

Situācijas apraksts.

Mūsu 4 gadus vecajam špicam Leopoldam pirms diviem mēnešiem sākās grūtības ar elpošanu. Naktī mēs atvedām viņu uz jūsu klīniku, kur tika izdarīts rentgens, dzīvnieks tika apskatīts, bet izņemot nenozīmīgu aritmiju nekas netika konstatēts, un mūs palaida mājās, rekomendējot apmeklēt kardiologu un izdarīt EHG un EKG.

Šā gada 16.jūnijā mēs atbraucām uz pieņemšanu pie kardiologa F.Candera ielā 4. Izmeklējumos nekas būtisks netika konstatēts (kardiologa slēdziens pielikumā), bet kad mēs foajē norēķinājāmies Leopoldam palika slikti, viņš sāka , palika nemierīgs, mēle palika zila. Vet.ārste nekavējoties paņēma viņu palīdzības sniegšanai. Tika izdarīts rentgens, pēc kura tika konstatēts trahejas kollapss.

17.06.2012. atbraucot no klīnikas Leopoldam sākās caureja. Līdz stāvokļa normalizācijai ārsts atcēla antibiotiku, tika nozīmēts lineks un I/D barošana (Leopoldam 2 gadus atpakaļ bija lielas problēmas ar aknām). Mēs katru dienu sazvanījāmies ar klīniku un apspriedām Leopolda stāvokli.. Mūs brīdināja, ka Leopolds var bieži elpot ne tikai dēļ problēmām ar traheju, bet arī dēļ sāpēm vēderā, jo viņam ir nozīmēti kortikosteroīdi. Mēs stingri sekojām visiem ārstu norādījumiem, tā kā gatavojāmies braucienam uz operāciju.

22.06.2012. 04:00 Leopolds palika nemierīgs un viņam paātrinājās elpošana, es viņu izvedu ārā. Viņš normāli nokārtojās, tikai kustējās ļoti lēnām un bija tāds kā sarāvies. Es viņu aizvedu uz klīniku F.Candera ielā 4. Pa ceļam Leopoldam divreiz palika slikti un es viņu elpināju. Mūs pieņēma vetfeldšeris un pēc izklausīšanas pajautāja kāpēc mēs esam atbraukuši, jo trokšņu un svilpšanas nav. Tika izdarīta prednizolona injekcija. Es nodevu ārstējošā ārsta vārdus par asins pārbaudi, par agrāk bijušajām problēmām ar aknām, kā arī nodevu ārsta vārdus, ka tās var būt problēmas ar vēderu. Man atbildēja, ka suņa stāvoklis šobrīd ir stabils, lai es viņu atstāju, un no rīta tiks veikti visi nepieciešamie izmeklējumi. Es uzticēju savu Leopoldu klīnikai, ar lūgumu darīt visu nepieciešamo un iespējamo, un es apmaksāšu jebkurus izmeklējumus, jo uzskatu, ka diagnostikā un ārstēšanā ārstu nevar ierobežot naudas jautājums. Mums dzīvnieki ir pilnvērtīgi ģimenes locekļi, un mēs nežēlojam priekš viņiem līdzekļus. Leopolds palika klīnikā. Viņš bieži elpoja, bet bija aktīvs un jautrs.

No rīta es piezvanīju dežūrējošai ārstei Olitai Vecuma-Vecai, kura paziņoja, ka suns ir smagā stāvoklī. Es palūdzu izdarīt asins analīzes, atkārtoju mūsu ārstējošā ārsta norādījumus un pastāstīju par problēmām ar aknām. Man tika atteikts. Es palūdz vēlreiz, motivējot ar to, ka mēs braucam uz operāciju – tika atteikts, tā kā nestrādā laboratorija. Es piedāvāju paņemt asinis un aizvest tēs uz Gulbja laboratoriju, uz ko man tika atbildēts, ka viņa neredz tam nepieciešamību, un suns tā vai tā mirst. Es palūdzu izdarīt vismaz rentgenu. Rentgens tika izdarīts. Ārsts paziņoja, ka klīnika 16:00 tiek slēgta līdz pirmdienai, un viņi pārvedīs suni uz vetklīniku „ Kavet”, kur dežūrē vetveldšeri un kur suni pieskatīs. Es atteicos, tā kā uzskatu, ka smagi slimu suni nodot no ārsta kontroles feldšeriem ir nepareizi, un aizbraucu pakaļ Leopoldam.

Kad Leopoldu iznesa, viņš bija ārkārtēji smagā stāvoklī. Viņam trūka elpas, acis bija izspiedušās, bija aritmija. No Vecumas-Vecas kundzes vārdiem es uzzināju, ka viņa aizliedza suni iznest uz ielas, kas nozīmē, ka sunim diennakti nav bijusi iespēja nokārtoties. Pateicu, ka klīnikā suns tika atstāts daudz labākā stāvoklī. Ārste sāka uz mums kliegt. Pat administrators mēģināja norādīt ārstei uz izmaiņām suņa veselības stāvoklī, taču bez rezultātiem.

Mēs ar meitu paņēmām Leopoldu un ātri aizvedām viņu uz citu klīniku, kur viņam stabilizēja elpošanu un sirdsdarbību, paņēma asinis. Mēs iznesām viņu uz ielas, un sunim sākās profuza caureja. Steidzami aizvedu asinis uz laboratoriju, kur tika veikta asins analīze, kura parādīja kritisku stāvokli ar aknām un augstu intoksikācijas līmeni (analīžu kopija pielikumā). Neskatoties uz stabilizēto elpošanu (normāla, bez aizdusas un svilpšanas) un stabilizēto sirdsdarbību stundas laikā suns nomira.

Pretenzijas pret jūsu klīnikas darbinieku, veterināru Olitu Vecumu-Vecu ir sekojošas:

- Viņa nenovērtēja un nevēlējās vispusīgi novērtēt dzīvnieka stāvokli;

- Viņa trīs reizes attiecās veikt elementāras asins analīzes, kas varēja dot pamatu veikt pareizu ārstēšanu un iespējams dot Leopoldam iespēju izdzīvot. Viņa šo iespēju Leopoldam atņēma;

- Viņa diennakti sadistiski noturēja dzīvnieku krātiņā, kliedza uz mums, ka viņam ir trahejas kollapss un tāpēc viņš tā elpo. Bet sunim vēl sāpēja vēders un viņš gribēja nokārtoties. Protams ka paātrinātā elpošana pasliktināja esošo stāvokli ar traheju;

- Viņa plānoja nodot smagi slimu suni no ārstu uzraudzības, mazāk kvalificētiem feldšeriem;

- Viņa neveica nepieciešamo medikamentozo ārstēšanu.

Vet.ārste Olita Vecuma-Veca pat nemēģināja palīdzēt. Viņa nevērīgi izturējās pret mums un mūsu suni, norakstot visu uz to, ka suns tā vai tā nomirs.

Bet viņam bija iespēja izdzīvot, Mēs zaudējām mūsu dārgo un mīļoto Leopoldu. Viņam bija tikai četri gadi.