Skaistuma ēra Biķernieku ielā - attieksme

Labdien, esmu bijusi gan kā klients, gan, kā darbinieks šajā salonā. Atmiņas nav no patīkamākajām. Meistari aprunā ne tikai klientus, bet arī pašus darbiniekus. Uzskatot, ka viņi ir labāki par praktikantiem. Jo tas atspoguļojas uz reālu attieksmi, saistībā ar klientu piesaisti. Un to nevar nejust. Šeit cilvēks nav nekas, jo nav ne adekvātu darba līgumu, nav arī jaunajiem meistariem klientu. Tos priekšnieki vienkārši nedod. Pieņem darbā vairākus meistarus uz vienu vietu, bet darba nav. Salonam jāpiedomā pie darbinieku pieturēšanas. Neviens darbinieks negribēs strādāt, ja būs tāda attieksme. Es esmu simpātisks cilvēks un ļoti labi jūtu apkārtējos cilvēkus, tā teikt, esmu labs psihologs, tāpēc, ja es nejūtu, ka pret mani, kā pret darbinieku vai klientu neizturas kā pret draugu, vai vienkārši - darba biedru adekvāti, bet gan kā pret potenciālo naudas maisu, tad es nevēlēšos šeit palikt ne minūti ilgāk. Tikai uz naudu kāriem cilvēkiem, kuriem nauda ir prioritāte, tikai tie gribēs veikt jel kādu sadarbību ar šādu iestādi. Saprotu, ka mūsdienu Latvija ir šāda kļuvusi lielākā daļā, taču, kāpēc pielāgoties tam visam? Kautgan visa pasaule tāda ir... Meistars tā taču ir atbildība, atbildība pret klientu un cilvēku kā tādu, bet, ja mēs domāsim tikai par peļņu, tad nekas nesanāks. Bet mēs taču vēlamies, lai šis klients ir apmierināts... Tā vismaz būtu jābūt... Novēlu, lai kādreiz pienāk tas brīdis, gan salona darbiniekiem, gan priekšniekiem, kurā tie saprastu, ka jābūt nedaudz piezemētākiem pret tiem pašiem praktikantiem, nevis uztaisīt tos kā nezinošus vai strādāt negribošus indivīdus... Būsim taču cilvēki... Dosim jaunajiem darbiniekiem darbu, tad arī būs klientu piesaiste. Teikšu miljardiera brensona (ja pareizi atceros viņa uzvārdu) - , , kāds priekšnieks būs pret darbinieku, tāda būs darbinieku attieksme pret klientu!!! '' tie ir zelta vārdi, kurus būtu jāiegaumē, jāierāmē zelta rāmī jebkuram darba devējam Latvijā.