Rīgas Psihiatrijas un Narkoloģijas Centrs - Vienaldzīga attieksme un saskarsmes prasmju trūkums

Labdien. Radās situācija, ka no A. Bangas e veselībā izrakstītajiem preparātiem, nebija viena no antidepresantiem un esošo preparātu nepietiktu brīvdienām. Lai uzzināt, ko darīt šajā situācijā un izvairīties no panikas lēkmes, sekojām mājaslapā norādītajai informācijai "neatliekamās medicīniskās palīdzības un pacientu uzņemšanas nodaļa Rīgā, tvaika ielā 2 (u māja) strādā visu diennakti, arī brīvdienās un svētku dienās, un sniedz neatliekamo psihiatrisko un narkoloģisko palīdzību pacientiem ar garīga rakstura traucējumiem, kā arī tiem pacientiem, kuriem radušies Veselības traucējumi alkohola, narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu lietošanas dēļ.
Uzņemšanas nodaļā strādā sertificēts psihiatru, narkologu, medicīnas māsu un māsu palīgu personāls. "
sazvanījāmies ar uzņemšanas nodaļu (sarunai vajadzētu būt ierakstītai) , cerībā, lai saprast, ko iespējams darīt. Rezultātā bija ļoti nepatīkama saruna ar medicīnas darbinieku, kura kopsavilkumā izklauījās pēc "paši vainīgi, ne mūsu problēma, neko nezinu, varam ielikt stacionārā". Saruna beidzās ar darbiniecies noliktu klausuli bez neviena ieteikuma vai skaidras atbildes, kā rīkoties. Nebija ne izpratnes, ne ieteikumu, ne jautājumu par pacienta stāvokli. Pat, ja nav iespējas atrisināt situāciju un ir jāgaida līdz pirmdienai, tad to varēja izklāstīt pieklājīgi un profesionāli.

Turklāt mājaslpaā ir norādīts "uzņemšanas nodaļā katru pacientu konsultē ārsts, kurš lemj, kāda veida palīdzība un kādā apjomā pacientam ir nepieciešama. Pēc ārsta konsultācijas pacients var tikt nosūtīts turpmākai stacionārai vai ambulatorai ārstēšanai. Pacients var saņemt palīdzība arī uzreiz uzņemšanas nodaļā, un nepieciešamības gadījumā var tikt ievietots turpat īslaicīgās aprūpes (observācijas) palātā, lai atkarībā no viņa Veselības stāvokļa dinamikas lemtu par tālāko palīdzības veidu. "
par šādu iespēju uzņemšanas darbiniece neinformēja un pati neesot ārste noteica, ka nepieciešams likt stacionārā.
Pēc sarunas netika iegūta nekāda lietderīga informācija, tikai paaugstinājās trauksme un bailes cilvēkam, kam bija nepieciešama palīdzība.
Manuprāt, ar šādu attieksmi nevar strādāt un sarunāties ar pacientiem ar garīgiem Veselības traucējumiem.