Paula Stradiņa - Invalīdi jeb izspiedēji

Pēdējā laikā šo mājas lapu ir pārpludinājušas 2. Grupas invalīdes, kurai 2012. Gadā diagnosticēta izkaisītā skleroze, sūdzības par Paula Stradiņa slimnīcu, gan par rīgas satiksmi, kura nezin kā jāpārvadā invalīdus un neinformē viņu par nakts transporta kursēšanu, gan par maxima pārdevēju, kura viņu - 2. Grupas invalīdi (!) , neievēro. Pat par fenikss laimētavas personālu, kurš atsakās ļaut diviem invalīdiem nakšņot "laimētavas" telpās! - 3. Grupas invalīds no ugāles, kurš jau no bērnības saņēmis ziedojumus dzirdes aparātu iegādei un pat piedeklarējies Rīgā, "lai varētu bez maksas izmantot sabiedrisko transportu" (citāts) .
Abi šie indivīdi sevi pozicionē kā cilvēkus, kuri palīdz invalīdiem iekļauties sabiedrībā un te nu rodas jautājums: ja reiz viņi paši nespēj puslīdz normāli iekļauties sabiedrībā, vai tādi spēs palīdzēt citiem?
Viņa raksta: "visa nauda aiziet medikamentos, lai daudz maz izskatītos kā vieni no jums. ". Tad rodas jautājums, ja jau tik ļoti gribas izskatīties un justies kā parastiem cilvēkiem, tad kāpēc pieprasīt atšķirīgu attieksmi? Varbūt tad ir vērts izlemt - kas īsti jūs vēlaties būt: normāli cilvēki, kuriem nokavēts transports ir ikdiena, nevis traģēdija, kuri maximā var paši pasaukt pārdevēju, nevis gaidīt kad kāds viņus pamanīs stāvot malā, jeb tie, kas esat: invalīdi - cilvēki, kuri nespēj par sevi pilnvērtīgi rūpēties un savās nelaimēs vaino visus, kuri kaut ko nav izdarījuši viņiem pa prātam. Ja vēlaties palikt pie otrā varianta, tad vismaz pakariet kaklā plakātu "esmu invalīds", jo neviens jau apliecību jūsu kabatā neredz un pateikt, ka viņa sirgst ar izkaisīto sklerozi, jeb viņš aizmieg pie letes, jo ir vājdzirdīgs parasts cilvēks nevar un maximas pārdevējas, autobusu šoferi un fēniks laimētavas personāls nav gaišreģi.
Neapstrīdami, ka invalīdiem jābūt daudz stiprākiem par citiem, un daži to spēj, bet daži, līdzīgi kā vladlats (diabēts) ir spējīgi tikai gānīties un izgāzt žulti pār citu galvām.