Stacionārs Latvijas Infektoloģijas centrs - Neētiska rīcība pret pacientu

Labvakar!
Šovasar gadījās nonākt Stacionārā LIC. Biju nopietni saslimusi, pavadīju slimnīcā vairākas nedēļas. Mani ārstēja Dr. Edīte Fridrihsone ( rezidente infektoloģijā), kuras neētiskā attieksme pret mani kā pacientu bija ļoti rupja. Pati studēju medicīnu šobrīd tādēļ ir aptuveni nojausma, ko drikst atļauties un ko nedrīkst. Man nācās no ārstes dzirdēt pārmetumus par to, ka neesmu piemērota šai profesijai, jo esmu saslimusi un pati esmu vainīga pie tā (neesmu slimojusi pēdējo 4 gadu laikā pat ar iesnām), kā arī draudēja, ka tuvāko gadu laika nonākšu psihoneiroloģiskajā slimnīcā (pirmkārt, ar kādām tiesībām infektologs-rezidents izvērtē manu psiholoģisko stāvokli un, otrkārt, es nelūdzu karjeras konsultāciju slimošanas etapā). Turklāt, šī ārste nemācēja noteikt man pareizu diagnozi, kā rezultātā tiku izrakstīta no slimnīcas ar nepareizi nozīmētiem medikamentiem un neizskaidrojami sliktām asins analīzēm. Kā rezultātā slimība progresēja. Slimoju no š.g maija līdz šim brīdim, jo iespējams, tagad tikai ir atrasts īstais slimības iemesls (par ko arī neesmu 100% droša).
Sūdzību rakstu par šo ārsti, galvenokārt, dēļ attieksmes pret mani kā pacientu. Ir ļoti redzams, ka cilvēkam nepatīk savs darbs. Uzskatu, ja ārsts nemāk ārstēt un ir amatieris savā jomā, nevajag iet pie pacienta, kam ir kaut nedaudz saprašana medicīnā. Ieteikums Dr. turpmāk iztikt bez piezīmēm un muļķīgām "karjeras konsultācijām" pacientiem. Šie dakteres padomi man nav īpaši tālāk noderējuši, bet neprofesionālisms nosakot diagnozi un neētiskā komunikācija gan atsājusi sekas. Ja tik ļoti nepatīk strādāt ar cilvēkiem, medicīnā ir vēl citas jomas, kuras neprasa komunikācjiu ar pacientu.