Jūrmalas slimnīca - Iveta Dumbrovska/ Attieksme kā ārstam pret pacientu

Iveta Dumbrovska varbūt nestrādājiet slimnīcā ar grūtniecēm un dzemdētājām, ja nevēlaties palīdzēt un atbildēt normāli nevis uzbrūkoši uz uzdotajiem jautājumiem. Kā jūs uzdrošināties pret sievieti izturēties, kā pret lopu, apsaukāt un brukt virsū, ka nemākat dzemdēt (varbūt pieprasāt pirms dzemdībām kursu apliecību par dzemdēšanu, ja ne nepieņemat?) . Dzemdības nu nav galīgi tā vieta, kur izteikt dzēlīgas piezīmes par neprasmi dzemdēt, par izskatu (jūs gribat teikt, ka dzemdībās viss ir ideāli, un ja nav tad vainīga sieviete, ja sieviete nemāk dzemdēt, tad ir stulba un nedrīkst vairs domāt par bērniem?) jums nav tiesību tā uzturēties kā ārstam pret dzemdētāju, jūs ne vien necilvēcīgi izturaties pret topošo māti, bet gan arī pret bērnu! Kur ir jūsu ārsta ētika? Ja nepatīk savs darbs un cilvēki, tad nav ko strādāt tādā vietā.
Uzrauties šim cilvēkam, ir kā mežā uzskriet vilku baram, tad nu domā vai izdzīvosi vai mirsi.
Es nerunāju par “īpašu attieksmi”, bet par cilvēcīgu attieksmi strādājot tādā vietā. Varbūt jūsu vieta būtu kādā gaterī vai mežizstrādē, bet ne pie cilvēkiem un mazuļiem. Ir jāprot šajā darbā savaldīties, ja ne ejiet pie psihologa!