Baltturs A

Tikko atgriezos no Krimas (Sudaka), kuru organizēja firma Balttūrs A. Ar tādu neorganizētību, nekompetenci un izspiešanu nebiju saskārusies. Kā var vienā firmelē savākties tāds kolektīvs, nav izprotams.Viss aizsākās Rīgā ar līguma nepildīšanu (kopējās sapulces tā arī nebija, kurā izstāstītu par cilvēkus interesējošiem jautājumiem. Bet tas jau nav izdevīgi, labāk ir cilvēkus turēt neziņā.) Otrs ievērības cienīgs fakts bija, kad dienu pirms izbraukšanas atskanēja zvans no firmeles ar jautājumu, vai es labi zinot, ka visas pases aiznesu vienā reizē, lai saņemtu vīzu? Ir dīvaini atbildēt uz šāda veika jautājumu, bet kad atskanēja otrs šāds pats zvans, sapratu, ka briest problēmas. Izrādījās firmeles darbiniece Ļena (nepaveicās mums ar viņu, jo šī apburoši izklaidīgā būtne bija mums grupas pavadone arī ceļojumā) mierīgi bija saputrojusi divu puišu vārdus un uzvārdus un nekādīgi nespēja atrast vajadzīgās vīzas.No Rīgas spējām izbraukt tikai ar 45 minūšu novēlošanos, par ko neviens i nedomāja atvainoties. Viesnīca nebija Kijevā, bet Čerņigovā. Bija pat solītās brokastis, bet nevajag domāt, ka viesnīcā - benzīntankā 20 min brauciena attālumā! Izskaidrojums vienkāršs-tik agri kā mēs izbraucam, viesnīcas virtuve nestrādā. Tikai kāpēc spēja strādāt viesnīcas 18.stāva virtuve, paliek jautājums (laikam nevēlme tērēt mūsu naudu mūsu vajadzībām). Pārsteigums bija Sudakas apartamenti - tā kā atbraucām vēlu naktī, visiem nepietika numuriņi ar tādām ērtībām, par kādām bija samaksāts. Firmeles vadība solīja visu kompensēt naudā. Otrā dienā pārsteigums turpinājās, jo ekskursiju programma bija pilnīgi cita, nekā tā, par ko biju maksājusi Rīgā. Dīvaini arī bija, kad man par jau apmaksātām ekskursijām vēl bija jāmaksā visur par ieejas biļetēm...Gribu piebilst, ka ekskursijās braukājām ar savu busu, tikai ar vietējo gidu.Grupas pavadone Ļena bija izteikti neorganizēta būtne, jo precīzi pulksteņa laiki viņai bija pilnīgi svešs jēdziens, labi ka visas ekskursijas organizēja vietējais gids, kurš prata novērtēt laiku. Izbraukšanas vakarā Ļena nevienu neinformēja par izbraukšanu, cik katrs pats gribēja, tik varēja uzzināt. Piedevām vēl šoferi ar pūlēm atdabūja autobusus no stāvvietas, jo firmele neesot norēķinājusies arī ar vietējiem. Tomēr laimīgi tikām projām no Sudakas. Atpakaļceļā viesnīca bija Kijevā. Viesnīca gan tikai nosaukuma pēc, jo dzīvojām kā kopmītnēs ar kopējām labierīcībām istabiņās pa 3-4 cilvēkiem. No rīta mēs viesnīcā tikām turēt kā ķīlnieki, jo pases atradās pie administratores, kura bez gides atteicās pases atgriezt to īpašniekiem. Mūsu Ļena atkal nokavēja 30 min, tā ka bija ko panervozēt. Un atkal brokastis benzīntankā...Iesaku neizmantot minētās firmeles pakalpojumus, jo vilšanās būs lielāka nekā iegūtās pozitīvās emocijas!!!!